Aliens

Vīri melnā

Ar šādu nosaukumu ufologu aprindās apzīmē noslēpumainus svešiniekius melnos uzvalkos, kas ierodas pie NLO situāciju lieciniekiem. Tie cenšas pārliecināt lieciniekus, ka redzētajam ir pavisam parasts izskaidrojums – jaunu ieroču izmēģinājumi, metereoloģisko zonžu nokrišana un pat ienaidnieka spiegošanas akcijas. Šie svešinieki cenšas novērst šāda rakstura ziņu izplatību un arī piespiež apklust NLO pētniekus, kas pārlieku tuvu nokļuvuši patiesībai.

Spriežot pēc aculiecinieku nostāstiem, vīri melnā parādās visai drīz pēc attiecīgā notikuma, aptaujā aculieciniekus un brīdina tos nepļāpāt par attiecīgo tēmu, par kuras lieciniekiem tie nejauši kļuvuši. 

Izskats. Vīri melnā gandrīz vienmēr tērpti melnos uzvalkos, melnās kaklasaitēs, melnās cepurēs un kurpēs, melnās zeķēs, taču krekli tiem parasti ir balti. Valkā arī melnas saulesbrilles, vada melnus veclaicīgus automobīļus. Nāk kopā pa pāriem vai trijatā. Reizēm stādās priekšā kā FIB aģenti.
Citos gadījumos VM apraksta kā radījumus ar dīvainām proporcijām un degošām acīm.

VM mērķi. Tie ir apslēpt pārdabiskus, citplanētu un paranormālus fenomenus. 

Gadījumi. Pirmās liecības par "vīriem melnā" nāk jau no 1947.gada, ja neskaita paralēles ar dažāda rakstura melnajiem cilvēkiem daudzu tautu folklorā, kas parasti asociējas ar velnu.

Pirmais gadījums. Vīru melnā epopeja sākās 1947.gada 27.jūnijā. Tai dienā Haralds Dāls kopā ar savu dēlu un suni peldējās netālu no Mori salas ASV, Vašingtonas pavalsts piekrastē. Viņš pamanīja 6 objektus barankas formā. Viens no objektiem gaisā uzsprāga, tā šķembas nogalināja Haralda suni un ievainoja dēlu. Dālam pat izdevās vairākas reizes nofotografēt gaisa objektus, ko viņš vēlāk parādīja savam priekšniekam Fredam Krismanam.
Krismans pret to izturējās skeptiski. Viņš pabija notikumu vietā un ieraudzīja dīvaino avarējušo aparātu pats savām acīm. Nākamajā rītā Dālu apmeklēja vīrs melnā uzvalkā. Viņi devās uz vietējo ieskrietuvi, kur vīrietis neticami detalizēti pārstāstīja visu notikušo. Dālam tika piekodināts par to visu klusēt. Pretējā gadījumā varot notikt kaut kas slikts.
Dāls un Krismans vērsās pie viena no Čikāgas žurnāliem, vēlēdamies pārdot savu stāstu. Savukart žurnāla edaktors vērsās pie Arnolda Keneta (privātās lidmašīnas pilots, kas saticis NLO gaisā 1947.gadā, tikai 3 dienas pēc incidenta Mori salā - 27.jūnijā). K.Arnolds pieaicināja 2 virsniekus no armijas izlūkdienesta Dāla gadījuma izmeklēšanai. Tie ieradās 1947.gada jūlijā, bet nākamajā dienā aizdegās un nokrita to lidmašīna, tā izraisot ufologu aizdomas.
1956.gadā par šo gadījumu tika izdota grāmata. Tā stāstīja par šo gadījumu, saturēja arī redaktora izdarītās piezīmes.

Bendera gadījums (1953.g.). Par tādu vēsta ufologs Alberts K.Benders grāmatā "Lidojošie šķīvji un trīs vīri."Viņs tos aprakstīja kā trijotni melnos uzvalkos un ar draudīgām sejas izteiksmēm. Tie ieradušies un sākuši izvirzīt dažādas prasības. Savā 1962.gada grāmatā A.Benders to apraksta tā: "...viņi līdzinājās garīdzniekiem, tiem bija arī platmales. Šie ļaudis planēja virs grīdas, sejas nevarēja saskatīt. Laiku pa laikam viņu acis iekvēlojās, un viņu izskats nodarīja man sāpes."
"Visi pārējie apģērba elementi - kaklasaites, krekli, zeķes un kurpes - arī bija melni. Viņiem galvās bija melnas Homburgas platmales. Sejas likās man nepatīkamas. Acis dega kā mazas lampiņas, zobi bija pērļu balti, bet viss, kas apkārt, ļoti tumšs. Rokas es neredzēju, jo tās bija melnos cimdos."

Džensonu gadījums. Viens tāds notika 1972.gadā Jorkšīrā. Jauns pāris siltā vasaras vakarā 1972.gada 17.augustā brauca pa ceļu cauri Jorkšīras purviem atgriežoties no Češīras (slavena vieta, kur aug kaķi, no kuriem paliek tikai smīni!). Ceļš veda gar kara bāzi netālu no Menvičhillas.
Sandra Džensone strādāja par dejotāju naktsklubā un vīrs pavadīja to mājās pēc darba. Tamdēļ pie kara bāzes tie nonāca ap trijiem naktī. Piepeši radiouztvērējs, no kura nāca melodiska mūzika, apklusa. Pīters Džensons mēģināja no jauna to noskaņot, taču nekas no tā nesanāca – tas tikai šķaudīja un radīja nepatīkamu tarkšķi.
Tad pēkšņi pāri blakus esošam laukam parādījās NLO arbūza formā un spīdēja mirguļojošā zaļā gaismā, un līgani piezemējās. Pīters apturēja mašīnu un laulātie no tās izkāpa. Apkārt bija mēms un dīvains klusums. Apaļais objekts gulēja laukā kādus 300 m no ceļa. Džensoni lēsa, ka tā diametrs varētu būt ap 10 m. Negaidīti lode sāka satumst, uz tās virsmas parādījās rozā pleķis, kas drīzumā pieņēma „T” burta formu. Džensoni sajuta reiboni un sāka vemstīties. Pīters: : „Es pēkšņi sajutu, ka no lodes nāk kas slikts, līdzīgi radiācijai. Likās, lode mūs vēro. Pazibēja doma – jāvācas tik prom. Es iegrūdu sandru mašīnā un mēs devāmies mājup.”
Kad Džensoni nonāca mājās, pulkstens rādīja piecus no rīta. Tas bija visai dīvaini, jo parasti ceļš no Jorkšīras purva līdz mājai aizņēma ne vairāk par 40 minūtēm. Apstāšanās ilga apmēram 10 minūtes. Kur gan zuda stunda un 10 minūtes? Uz to viņi tā arī nerada atbildes.
Tomēr pats interesantākais bija tas, ka piebraucot pie savas ārpilsētas mājas, tos uz ceļa jau gaidīja policijas patruļmašīna. No mašīnas izkāpa divi vīrieši, kas nebija policistu formās, kā to varētu gaidīt, bet gan melnos uzvalkos ar melnām šlipsēm. Grūti nosakāmā vecumā un ar sportisku miesas uzbūvi. Viņu kustības bija dīvaini nedabiskas, it kā mehāniskas.
Viens no vēlajiem/agrajiem viesiem uzrādīja policista apliecību un jautāja Džensoniem, vai tie pa ceļam nav redzējuši ko savādu. Sandra jau vērusi muti, lai visu izstāstītu, taču pirmais paspējis vīrs: „Nē. Bet kas gan mums būtu bijis jāredz?” Pīters vēlāk nevarēja paskaidrot, kamdēļ samelojis. Iespējams, ka tas bijis instinktīvi sajusto briesmu dēļ, ko radīja abi vīri melnajos uzvalkos. Policisti uzdeva viņiem vēl pāris mazsvarīgus jautājumus un aizbrauca.
Džensoni likās gulēt, bet no rīta tomēr piezvanīja policijai un izstāstīja par naktī redzēto. Vietējā iecirkņa priekšnieks stāstīto neņēma nopietni, tik vien kā piedāvāja pašam atbraukt uz iecirkni. To arī Pīters izdarīja un vēlreiz izstāstīja viņam par dīvaino objektu laukā.
„Varbūt kāds laukā bija sarīkojis ilumināciju,” – vaicāja iecirkņa priekšnieks.
„Nē,” – atbildēja Pīters,- „Esmu pārliecināts, ka tas bija NLO.”
Būtībā ar to arī saruna bija beigta, policists tik pateica, ka vajadzības gadījumā viņu izsauks. Par nakts viesiem: „Mūsu darbinieki vienmēr ir ģērbti formās un nakts laikā mēs vispār nebraucam pie lieciniekiem, ja vien nav notikusi zvēriska slepkavība.”
Pēc nedēļas šis notikums tika atspoguļots vietējā presē. Arī tas bija dīvaini, jo nevienam citam Džensoni notikušo vairs nebija klāstījuši. Visdrīzāk jau informācijas noplūde notika no policijas iecirkņa. Drīz pie Džensoniem ieradās reportieris, kas visu smalki izprasīja un pierakstīja.
„Tātad Jūs esat pārliecināti, ka novērojāt citplanētiešu kosmosa kuģa piezemēšanos?”
„Jā, esmu pārliecināts,” – atbildēja Pīters.
Taču stāsts par naksnīgajiem melnajos uzvalkos tērptajiem vīriem reportieri nez kādēļ neieinteresēja, un viņš nosprieda, ka tas nav saistīts ar NLO novērojumu.
Nu lūk, bet stāsts vēl nebūt nav galā. Drīz pie Džensonu mājas apstājās melns „linkolns.’ No tā izkāpa divi vīri melnā, bet nu jau citi divi. Tie uzrādīja Aizsardzības ministrijas darbinieku apliecības un ļoti sīki izprašņāja Sandru un Pīteru par notikušo. Atvadoties viens no noslēpumainajiem svešiniekiem noteica: „Iesaku nevienam nestāstīt par redzēto. Tas ir Jūsu pašu interesēs.”
Tā arī Džensoni nosprieda paklausīt šim padomam un klusēja 20 gadu. Tikai 1992.gadā Pīters visu šo notikumu izstāstīja ievērojamam britu ufologam Teodoram Parkinsonam.

Loras Kornevanas gadījums. Gadījums ar Loru ir tipisks. Šī sieviete nonāca kontaktā ar citplanētieti no Pelēčiem 1999.gadā. Viņa pastāstīja ufologam Parkinsonam, ka drīz pēc tā pie viņas ieradās kungs melnā uzvalkā: „Viņš atbrauca vakarā. Es biju mājās viena, vīrs bija dežūrā. Vīrietis uzrādīja kaut kādus „vāciņus,” cik es sapratu, tad specdienesta slepenās nodaļas apliecību. Viņš sīki izprašņāja mani par citplanētieti. Pēc tam uzdeva apvainojošus jautājumus par to, vai es lietoju alkoholu vai psihotropās vielas un vai „pelēkais” man nav rādījies. Pēc tam viņš paziņoja, ka informācija, kas ir manā rīcībā, ir valstiski svarīga, un man par to labāk klusēt.”

Ufologu vidū valda divas galvenās versijas: tie ir specdienestu darbinieki vai arī tie ir Atnācēji.
Šis fenomens atstājis iespaidu arī uz popkultūru. Ar tieši tādu pašu nosaukumu - "Vīri melnā" - režisors Vils Smits uzņēmis filmu - nu jau trīs daļas.

Problēmas raksturojums. Angļu ufologs Teodors Parkinsons pirmais izvirzīja domu, ka „vīri melnā” kaut kā saistīti ar NLO. Viņš tik vācis šādu statistiku par Britu salām. Tā liecināja, ka apmēram pie 75% liecinieku ierodas „vīri melnā” un iztaujā par redzēto. To uzdevums ir pārliecināt cilvēkus, ka redzēto nevajag nevienam stāstīt, bet īpaši varas iestādēm un žurnālistiem.
Parasti „vīri melnā” ierodas pie lauciniekiem. To gan varētu izskaidrot ar to, ka ap 75% gadījumu notiek lauku apvidos, jo to debesis nav aizbarikādētas ar augstceltnēm un ļaudis biežāk pievērš uzmanību debesīm. Vairums apmeklēto ir sievietes, taču arī to var izskaidrot ar faktu, ka 65% kontaktieru ir skaistā dzimuma pārstāves.
Kā faktus Parkinsons izdalīja to, ka „vīri melnā” vienmēr ierodas divatā. Visi tie ir atlētiskas miesas būves un dīvainām mehāniskām kustībām. Tāpat to balsis ir neizteiksmīgas un metāliskas – kā robotiem. To vecums ir grūti nosakāms – starp 40 un 50 gadiem. Gandrīz vienmēr tie ieradās/ierodas ar luksusa klases melnām automašīnām. Merila Largo no Velsas: „Viņi atbrauca ar diplomātisko limuzīnu.” Auto stikli ir tonēti. Visos gadījumos sarunājas tikai viens, bet otrs tikām vienkārši vēro. Vairākums liecinieku raksturo šos melnajā tērptos vīrus kā „nepatīkamus, neaudzinātus,” „pieradušus komandēt.” ASV aptaujātie liecinieki atceras, ka mēģinājuši noskaidrot numurzīmju piederību uz melnajiem limuzīniem, taču tiem atbildēts, ka tādas numurzīmes nav reģistrētas.
Pēc Parkinsona aprēķiniem 20% gadījuma vēl pēc apmeklējumiem seko vairāki telefona zvani, kuros atkal iesaka par redzēto nevienam nestāstīt.
Daudzi liecinieki arī stāsta, ka pēc svešinieku vizītes tiem naktīs rādoties murgi. Tajos figurē „vīri melnā,” kas ir benžu lomās.

Hipotēzes.
Īpašo dienestu pārstāvji. Biežākais ir tieši šis variants. Kara flotes virsniegi ziņo par nofilmēo NLO materiālu izņemšanu, ko veikuši nepazīstami svešinieki. Nimitz lidmašīnu bāzes kuģa seržants Patriks Hags un Princeton seržants Voriss stāsta  popularmechanics.com.: "...pie viņa ieradās komandējošais virsnieks divu svešinieku pavadībā. "Iepriekš es viņus uz kuģa nebiju redzējis," - stāsta Hags. "Es nezinu, kā viņi uz tā bija nokļuvuši." Virsnieks pavēlējis Hagam izņemt laukā no seifa diskus. "Mēs ielikām diskus maisos, komandieris nodeva tos svešiniekiem un tad viņi kopā aizgāja," - seržants atcerējās.
Līdzīgu gadījumu uz Princeton pieredzējis Voriss. "Uz kuģa ar helikopteru ieradās divi vīri, kas pats par sevi nebija nekas neparasts. Bet drīz pēc viņu ierašanās, iespējams pēc kādām 20 minūtēm, es saņēmu pavēli no sava tiešā komandiera, nodot viņiem visus AEGIS radaru ierakstus."
Tomēr, lai ar šīm liecībām viss nešķistu tik vienkārši, "tik-tak" novērotājs pilots Frīvors noliedz gan garāka oriģinālā video esamību, gan arī apgalvo, ka nekādi "vīri melnā" pēc radaru datiem uz kuģiem nav ieradušies... Kuram ticēt?  

Citplanētieši. Britu ufologs Teodors Parkinsons uzskata, ka „vīri melnā” ir citplanētieši, kas ieinteresēti NLO informācijas neizplatīšanā.
Amerikāņu ufologs Dominiks Smits uzskata, ka liecinieki redzējuši slepenu ieroču izmēģināšanu un „vīri melnā” ir specdienestu darbinieki.
Ir izteikta arī doma, ka šo vīru spocīgais apģērbs un ekipējums izvēlēts tādēļ, lai šo vizīti padarītu grotesku un, gadījumā, ja apmeklētais sadomātu par to pastāstīt, tad viņš kļūtu par apsmiekla objektu, iemantotu jukuša cilvēka slavu. Tādējādi tiek diskreditēta visa NLO un Atnācēju tēma.
Mūsu lasītājs Golems: sastapšanās ar svešu inteliģenci NLO; ļaunajiem gariem) ir tik traumējoša, ka cilvēku zemapziņa rada hologrāfiskus vīrus melnā, kas notkumu izkliedē, "izmeklē" un rada drošības sajūtu.

Astrālās projekcijas no Garu pasaules. 

Zemapziņas tēli. Iespējams, ka šādi tēli rodas cilvēkam ekstremālās situācijās kā adaptācijas un izdzīvošanas mehānisms. Iespējams, ka apziņas dzīlēs eksistē kāds automātisks mehānisms vai kāds cits saprātīgs spēks.
Donalds Taisons savā grāmatā "Dvēseles lidojums," saka, ka viņaprāt cilvēki melnā ir šī mehānisma astrālā projekcija.

Holivuda. Šāda veida "melno vīru" stāsti izplatījās tiktāl, ka par tiem interesi sāka izrādīt arī Holivuda. Kino ļaudis šos melnos tēlus gan attēloja komiski, ne draudīgi, un, iespējams, tā ir daļa no sazvērestības, lai apslēptu patiesību. Ar nosaukumu „Vīri melnā” režisors Vils Smits 1997.gadā (1.daļa) uzņēma komēdiju par šo tēmu. Galvenajās lomās pats Smits un Tomijs Lī. Tā nopelnīja 587 miljonus zaļo amerikāņu naudiņu, kas kārtējo reizi pierāda, ka Holivuda māk ekspluatēt Citplanētiešu tēmas. Panākumu iedvesmots Smits 2002.gadā laida klajā 2.daļu un nu jau tiek runāts par 3.

Saites.
NLO novērojumi.
Atnācēji.