Bleiks, Viljams (1757.-1827.g.)
- Detaļas
- 4550 skatījumi
William Blake.
Angļu mākslinieks (gleznotājs un grafiķis) un dzejnieks, kas arī ceļojis pa astrālajām pasaulēm.
Dzīvesgājums. Dzimis 1757.gada 28.novembrī.
1778.gadā mācījies Londonas Karaliskajā akadēmijā.
Literārajā daiļradē apvienojis angļu apgaismības un romantisma tradīcijas.
1789.gadā kopā ar sievu kļuva par Svedenborga baznīcas locekļiem. Lai gan mūsdienās viņa darbi maksā simtiem tūkstošu dolāru, laikabiedri viņu nenovērtēja.
Bleiks mira nabadzībā kā dīvainis 1827.gada 12.augustā.
Mistiskā darbība. Veicis astrālos ceļojumus.
Dzejnieka sieva: „Es ļoti reti sarunājos ar misteru Bleiku – viņš vienmēr ir paradīzē.”
Dzejnieku visu laiku apmeklēja „eņģeļi.” Reiz, nejauši ieslēgts Vestminsteras abatijā, Bleiks kļuva liecinieks tam, kā pa abatiju gāja mūku procesija senos apģērbos.
Reizēm Bleiks tos nosēdināja savā priekšā, lai viņus iemūžinātu portretā. Pazīstamam māksliniekam Tomasam Filipam, kas tolaik gleznoja paša Bleika portretu, mākslinieks pastāstīja par ercenģeļa Gabriēla vizīti, kas esot ieradies viņa istabā un izteicis vēlmi tikt uzgleznotam. Bleiks tomēr nebijis nekāds vientiesis, jo viņam bijušas aizdomas, ka gars tikai izliekas par Gabriēlu. Tādēļ viņš pieprasīja pierādījumus, kas apstiprinātu gara personību. Gara reakcija: „Ieskaties uzmanīgi,” – sacīja balss. – „Vai to gan var paveikt ļaunais gars?” Es paskatījos, no kurienes nāk balss, un ieraudzīju mirdzošu siluetu ar spožiem spārniem, kas izplatīja gaismu. Kamēr es skatījos, šīs aprises kļuva aizvien lielākas un lielākas: lūk viņš pamāja ar rokām, manas studijas jumts atvērās, un viņš uzbrauca debesīs, uzkāpa uz Saules un, aicinot mani pie sevis, nobīdīja Visumu. Ļaunuma eņģelis nevarētu ko tādu izdarīt – tas bija erceņģelis Gabriēls.” (Cunningham, „Gallery of Pictures”)
Darbi. Ievērojamākās liriskās dzejas krājumi: "Poētiskas skices" (1783.g.), "Bezvainības dziesmas" (1789.g.), "Pieredzes dziesmas" (1794.g.).
Satīriskā dzeja sakopota krājumā "Elles sakāmvārdi" (1793.g.).
Mitoloģija un Bībeles alegorijas izmantotas poēmu ciklā "Pravietiskās grāmatas" (1789.-1820.g.). No tām nozīmīgākās ir "Debesu un elles savienība" (1793.g.), "Albionas meitu vīzijas" (1793.g.), "Amerika" (1793.g.), "Eiropa" (1794.g.). Lielās franču buržuāziskās revolūcijas ietekmē poēmās cildināta brīvība un cīņa pret tirāniju.
"Jēkaba sapnis." Ap 1800.g. Britu muzejs.
Bleika gleznām un gravīrām raksturīga romantiska fantastika un simbolika, filozofiskas alegorijas, virtuozi līniju ritmi. Bleiks izdevis vairākas savas dzejoļu grāmatas, kas ilustrētas ar viņa vizionālajiem zīmējumiem – „Paradīzes un elles laulība,” „Losa grāmata,” „Urizena grāmata.” Nozīmīgākais darbs - ilustrācijas "Ījaba grāmatai" (1826.g.).
Ilustrējis arī Dantes "Inferno," piemēram Lucifera ilustrācija.
Līdzīgi Svedenborgam viņš ticēja, ka ir Dieva izredzēts cilvēkiem nodot augstāko garīgo gudrību. Ne reizi vien Bleiks apgalvoja, ka nav savu dzeju sacerējis, bet gan saņēmis bez jebkādām pūlēm no eņģeļiem, kas viņam to diktējuši, iespējams, psihorakstība.
Bleika daiļrade stipri ietekmējusi prerafaelītus.
Saites.
Mistiķi, burvji un ekstrasensi.
