Vostok, kosmiskās misijas
Vostok-1.
Sagatavošanās lidojumam. Tā notika stingrā slepenībā. - tādas sagatavošanas programmas oficiāli pat neeksistēja. 1959.gadā divi ārsti apbraukāja militārās aviobāzes PSRS rieteņos, lai intervētu kandidātus "jauna tipa lidmašīnu pārbaudīšanai." Ārsti izvēlējās 134 gados jaunus lidotājus, kuru augums nepārsniedza 168 cm. Mēneša laikā tika izmēģināta viņu izturība dažādos īpaši ekstremālos apstākļos, neinformējot, kam viņi tiek gatavoti. 20 no izvēlētajiem pēc pārbaudēm tika atlasīti sagatavošanai kosmosa centrā, kas toreiz sastāvēja no dažām ēkām netālu no Maskavas.
Kā kandidāti pirmajam lidojumam palika 6, kas 1961.gada 5.aprīlī tika nogādāti tagadējā Baikonūras kosmodromā. Tikai daqžas dienas pirms lidojuma Gagarins uzzināja, ka lidojumam izvēlēts tieši viņš.
Lidojums. Tas notika 1961.gada 12.aprīlī.
Vostok 3KA divpakāpju raķetei (garums - 38,36 m, svars ar degvielu – 4725 kg) vajadzēja nogādāt orbītā konmosa kuģi Vostok-1 ar kosmonautu Juriju Gagarinu (1934.-1968.g.) uz borta un pārtikas krājumiem 10 dienām.
Tā sāka pacelšanos no Baikonuras kosmodroms (tagad Kazahijā) 9.07 (te un turpmāk laiks pēc Maskavas).
Paātrinātājraķetes atdalījās 9.09, pirmā pakāpe – 9.12 (pirmās pakāpes atdalīšanās laiks – 301 s). 9.17 atdalījās otrā pakāpe, Vostok-1 iegāja orbītā. Arēķinu kļūdas dēļ viņu uzšauj par 100 km augstāk nekā plānots, tādēļ viņš uz zemes varētu atgriezties tikai pēc 20 dienām. Tomēr izpalīdz bremzes, kas labi nostrādā.
9.37 – raķete ielidoja Zemes nakts pusē.
10.10 – kosmosa kuģis atgriezās dienasgaismā.
10.26 – iedarbojās bremzējošā raķete, neizdevās atgriešanās moduļa Šarik atdalīšanās. Modulim bija: komunikācijas antenas „Trombons,” elektronikas nodalījums, kosmonauta katapultas sēdeklis (tajā izdzīvošanas komplekts), optiskā orientācijas ierīce Vzor, ablatīvs karstuma vairogs, tērauda savienotājsaites.
Atbalsta modulis – skābekļa un slāpekļa tvertnes, elektriskais vairogs, komunikācijas antenas, uztvērēji un bremzējošā raķete.
10.35 – beidzot izdevās moduļa atdalīšanās.
10.55 – apmēram 7010 m augstumā Gagarins katapultējās no moduļa. 3900 m augstumā Gagarins atdalījās no katapultas sēdekļa.
11.05 – Gagarins piezemējās netālu no Uzmorjes ciema Krievijas Tatārijā.
Pirmais cilvēks kosmosā Jurijs Gagarins ar kuģi Vostok vienreiz aplidoja Zemei 108 minūtēs un piezemējās Saratovas apgabalā. Dažu km augstumā katapultējās un ar izpletni nolaidās netālu no atgriešanās kapsulas. Lidojums ilga stundu un 48 minūtes.
Lidojums. Kosmiskie sasniegumi. Misijas Vostok-1 gaitā 1961.gada 12.aprīlī kļuva par pirmo cilvēku, kuru paši cilvēki uzsūtījuši kosmosā. Lidojums ilga 108 minūtes.
PSRS bonzas ilgu laiku apgalvoja, ka lidojums noticis bez starpgadījumiem, tomēr tā tas nebija vis. Kosmosa kuģa atgriešanās laikā nenostrādāja tērauda kabeļi, kam vajadzēja atvienot kapsulu ar Gagarinu no bremzējošās raķetes. Līdz ar to kapsulai tika uzkrauta neparedzēta nasta. Temperatūra kapsulā stipri pieauga un Gagarins gandrīz zaudēja samaņu. „Es atrados uguns mākonī, kas traucās pretī zemei,” – tā komsmonauta teikto citē BBC. Bija nepieciešamas 10 minūtes, lai kabeļi tomēr atdalītos no kapsulas. Neilgi pirms tās piezemēšanās Gagarins no kapsulas katapultējās kādā tatāru kartupeļu tīrumā.
Vostok-5. Lidojis 1963.gadā no 14.-19.jūnijam. Tajā piedalījās kosmonauts Valērijs Bikovskis (viņa pirmais lidojums).
Vostok-6. Lidojums notika 1963.gada 16.jūnijā. Valentīna Tereškova kļuva par pirmo sievieti kosmosā. Viņas pēdējie vārdi pirms starta bija: „Hei! Debesis, noņemiet cepuri.”
Vostok-1 lidojuma dienu 12.aprīlī turpmāk pasaulē atzīmē kā Kosmonautikas dienu. Šis lidojums ļāva izvirzīties PSRS vadībā kosmiskajā sacensībā ar ASV. Amerikāņi līdzvērtīgi spēja atbildēt vien nosūtot cilvēku uz Mēnesi. 2021.gada 9.aprīlī - 60.notikuma gadadienā no Baikonūras pacēlās kosmosa kuģis Sojuz MS-18, lai nogādātu kosmosā divus Roskosmosa kosmonautus un vienu NASA astronautu - tas bija nosaukts gagarina vārdā un rotāts ar viņa portretu.
Saites.
Krievu kosmiskās misijas.
