Vendi
Somugru etnoss, kas dzīvojis Latvijas teritorijā. Domājams, tie devuši Cēsu pilsētai tās senāko vārdu - Vendene - Vidzemē ienākuši XI gs. sākumā.
Sākotnēji, kā vēstī "Indriķa hronika," vendi dzīvojuši Ventas grīvas rajonā, no kurienes tos padzinuši kurši. Tad kādu laiku tie dzīvojuši Rīgas Senajā kalnā (Monte Antiquo), no kurienes kurši tos atkal izspieduši. Visbeidzot tie atraduši patvērumu pie Autīnes letiem, kuri vendiem ļāvuši uzbūvēt pili Riekstu kalnā, tagadējo Cēsu vidū.
Pirmā vieta, kur piemin vendus, ir XIII gadsimta Livonijas Indriķa hronika. Tur par viņiem arī ir visvairāk. Šķiet, pēdējo reizi vendus piemin kādā 14. gadsimta dokumentā. Viņi, visticamāk, bija neliela, lokāla Baltijas somu grupiņa, pat ne atsevišķa sentauta vai etnolingvistiska grupa, kas kaut kāda iemesla pēc devās prom no Ziemeļkurzemes. Ja nebūtu vārda līdzības, viņus visdrīzāk pat neviens neievērotu.
Vēlāk vendi saplūduši ar vietējo latgaļu etnosu. Kā viens no pēdējiem vendiem, tiek minēts zemnieku izcelsmes celtniekmeistars, Līvu pagastā dzimušais Mārcis Sārums (1799-1859), kurš pats sevi dēvējis par pēdējo Cēsu lībieti.
Vendu saistību ar Ziemeļkurzemes somugriem, atsaucoties gan uz izrakumiem Riekstu kalnā, gan Ventas lejtecē, pierādījis Ē.Mugurēvičs.
Saites.
Somugru tautas.
