Vīne
Austrijas galvaspilsēta.
Vēsture. Ilgadēja Hābsburgu dinastijas galvaspilsēta.
1485.gadā Vīni ieņēma ungāru karaļa Matiaša Hunjadi karaspēks, Austrijas erchercogam un Sv.Romas impērijas imperatoram Frīdriham III nācās pilsētu atstāt.
1490.gadā Vīni atkal atguva Hābsburgi - to atkaroja Frīdriha III dēls Maksimiliāns I.
Turki Vīni ir aplenkuši divas reizes: 1529. un 1683.gados.
1529.gadā Vīni aplenca osmaņu turku karaspēks sultāna Suleimana I Lieliskā vadībā, taču tika šeit sakauts un pilsēta tika nosargāta. Pēc nostāsta, Vīnes maiznieki par godu uzvarai sāka cept kruasānus pusmēneša formā un turki atkāpjoties esot šeit atstājuši vezumus ar kafijas pupiņām - tā ar kafiju pirmo reizi iepazinās eiropieši. Šī uzvara pie Vīnes ļāva apturēt islāma ekspansiju Eiropā.
1713.-1714.gados Vīnē plosījās mēris.
Vīnē dzīvojis un strādājis Mocarts.
1741.gadā Vīnē nodibināja teātri Burgtheater.
Pēc Mantujas kapitulācijas 1797.gada 2.februārī Napoleona I armijai, franču karaspēks devās uz Vīni.
1805.gadā Vīnē ienāca Napoleona I armija. Vīnes iedzīvotāji ielūdza franču virsniekus uz Bēthovena operas "Fidelio" izrādi.
Aplūkojamie objekti.
Vīnes katedrāle jeb Sv.Stefana katedrāle. Vīnes simbols. Uzbūvēta tikai 23 gados (1137.-1160.g.). Nosaukta 23.Romas bīskapa vārdā, kas miris mocekļa nāvē.
Brlvederas pils. Ar parku.
Rātsnams.
Rātslaukums.
Burgtheater. Austrijas dramatiskais teātris, dibināts 1741.g.
Šēnbrunnas pils. Pakalns ar Gloriette kolonādi.
Panorāmas rats. Celts 1897.gadā. 65 m augsts. Atrodas slavenajā Prater izklaides parkā.
Kārļa Marksa ēka. Viņa vārdā nosaukta vairāk nekā kilometru gara daudzdzīvokļu ēka. Celta XX gs. 30.gados socālistu valdības laikā un art deco stilā. Tās uzdevums bija nodrošināt cilvēku cienīgus apstākļus vienkāršajiem strādniekiem. Pilsētnieki šo rajonu mēdz saukt par "Sarkano Vīni."
Mocarta piemineklis.
Sv.Kārļa baznīca. Baroka formas, bazilikas plānojums, triumfa kolonnas kā no Senās Romas, kolonnas ar korintiešu kapiteļiem,antīko tempļu portāls. Lēmums par šīs baznīcas celtniecību tika pieņemts 1713.gadā, kad Vīnē plosījās mēris un bija miruši jau vismaz 8000 pilsētnieki, pārēji stinga nāves šausmās. 1714.gadā šausmīgā epidēmija beidzās un pēc 2 gadem imperators Čārlzs IV (Kārlis?) pavēlēja likt pamatakmeni - baznīca veltīta mēra upuriem un ir kā aizlūgums, lai pilsēta nākotnē būtu no šādas nelaimes pasargāta.
Baznīcas patrons ir svētais Čārlzs Borromeo (1538.-1584.g.) - arhibīskaps, kam bija ievērojama loma cīņā pret reformāciju.
Ievērojamās celtnes arhitekts izvēlēts sīvā konkurencē. Johana Bernarda Fišera von Erlaha (1656.-1723.g.) darbu pēc nāves turpināja dēls Jozefs Emanuels (1693.-1742.g.), kas, lai gan daudzviet atkāpies no tēva ieceres, 20 gadu laikā celtni pabeidza. Visa Hābsburgu impērija saspringa, šo projektu realizējot - provinces sūtīja naudu, materiālus un meistarus.
1737.gadā baznīca tika iesvētīta.
Baltajā ieejas portālā eņģelis tur zobenu pār Vīni, kas atpazīstama pēc Sv.Stefana katedrāles silueta. Vienā pusē mirušie, otrā tie, kas lūdzas pret debesīm - tās ir šausmas mēra zobena ēnā.
Kārļa baznīca ārpusē apzināti veidota kā pasaules arhitektūras vēsture - grieķu/romāņu svētnīcas portiks, romāņu arkas, torņu jumti kā Azijas pagodas, baroka kupols 74 m augstumā, kolonnas un tornīši no Bizantijas un Otomaņu impēriju celtnēm, divas 47 m augstas triumfa kolonnas, kuru ciļņos attēlota Sv.Čārlza Borromeo dzīve. Uz milzīgām marmora kolonnām viegli turas unikālām freskām klātas debesis.
Svarīgākais celtnes virsuzdevums ir bijis dot cerību, kas vienmēr nāk no augšas. Tam kalpo visi mākslinieciskie elementi - vispirms jau apgaismojums, kas galvenajā un sānu altāros nāk no kupoliem un logu rindām. Otrs elements - kustība, kas iekodēta katrā detaļā un tiecas augšup - tur, kur Dieva acs un plastiski krāšņas, eņģeļu un svētlaimes pilnas debesis. Tā ir Sv.Čārlza apskaidrosanās aina.
Baznīca paredzēta 250 dievlūdzējiem, 74 m augstais izplatījums rada grandioza apjoma iespaidu. Lifts ļauj gleznotās debesu ainas aplūkot tuvumā.
Imperatora Franča Jozefa I tilts. To rotā 4 pūķu figūras un tautā to dēvē par Pūķa tiltu. Kā vēsta leģenda, pūķu figūras sāk kustināt astes, ja pa tiltu iet nevainīga jaunava.
Habsburgu karaliskā pils.
Ķeizaru kapenes.
Zoom. Bērnu muzejs. www.kindermuseum.at
Muzeja kvartāls. Izveidots 2001.gadā no centrā esošajiem impērijas zirgu staļļiem. Te ir arī Deju kvartāls, izrāde par 25 eirām.
Hundertvasera māja. Austriešu arhitektūras un mākslas lepnums.
Haus der Musik.
Vīnes ZOO. Ir vecākais pasaulē un atrodas Šēnbrunas pils parkā. No dzelzsceļa stacijas Wien Meidling līdz Zoo ir 15 minūšu gājiens. Pie viena var aplūkot arī grezno pili, kurā zīvojuši Habsburgi. Tajā sav pirmo klavierkoncertu snedzis 6-gadīgais Mocarts.
Tur dzīvoja šimpanzu pāris Džonijs un Fanija, kas zīmēja ar otiņu un krāsām. Džonijs nomira 1992.gadā 46 gadu vecumā. Viņa mākslas darbi saglabāti Zoo līdz mūsdienām.
Vīnes opera.
Prātera karuseļi.
Naschmark. Tirgus stiepas no Kārļa laukumam īdz pat Kettenbrūckengasse. Vienā tā galā darbojas utenis: čehu kistāls, karalaika relikvijas, antīkas prcelāna lelles.
Hofburga. Habsburgu ziemas rezidence.
Muzeji.
Albertīna muzejs. Klasiskais un modernais.
Leopolda muzejs. Smilšakmens mūri. www.leopoldmuseum.at
Kunsthalle. www.kunsthallewien.at
Modernās mākslas muzejs. Iskauts ar melnu bazaltu. www.mumok.at
Kunsthistorisches Museum. Atrodas Maria Theresien-Platz; www.khm.at Te atrodas Brēgela gleznas, kas bijušas pašu Habsburgu īpašumā. Skaista ir arī pati ēka.
Vīnes etnogrāfiskais muzejs. Tajā glabājas acteku dāvana Kortesam – ketcalputna spalvu galvassega, kuru tie dāvāja 1519.gadā Verakrusā.
Saites.
Austrija.
