Valīds I, Al (705.-715.g.)
Radniecība. Tēvs – Abdelmaliks (iepriekšējais kalifs).
Brāļi – Suleimans (nākamais kalifs), Jazīds II un Hišams.
Dēls – Jazīds III.
Biogrāfija. Kāpa tronī pēc tēva – kalifa Abdelmalika nāves, un tās neizsauca nekādu neapmierinātību kalifātā – tas liecināja, ka arābu sabiedrība dinastisko varas nodošanu jau uzņēma kā normu.
Turpināja tēva politiku varas centralizācijas un ārējās ekspansijas jomā.
705.gadā nozīmēja savu radinieku Omāru par Arābijas pārvaldnieku.
Ārpolitika. Al Valīda valdīšanas laikā arābi galīgi pakļāva (otro reizi) Magribu (Alžīriju un Maroku), 710.gadā pārcēlās pāri Gibraltāram uz Pireneju pussalu un veica tās dienvidu daļas iekarošanu. Arābi pilnīgi pakļāva Transoksāniju un lielāko daļu Afganistānas. Sākās iekarošana Indas upes ielejā.
Kad līdz kalifa Al Valīda ausīm 713.gadā nonāca ziņas par arābu militārajiem panākumiem Pireneju pussalā, turienes karavadonis Musa ibn Nusairs tika atsaukts uz Damasku, bet karadarbību turpināja tā dēls Abd al Azīrs.
Musa kalifam uz Damasku atveda milzu daudzumu trofeju. Kalifs Nusairu atbrīvoja no amata, taču apstiprināja tajā viņa dēlu, kura darbība gan nebija ilga.
Nāve. Nomira 715.gadā.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).