Venēra, dieve
Romiešu mīlas un pievilcības dieve.
Analogi. Grieķiem - Afrodīte. Divupē - Ištāra.
Radniecība. Tēvs - Jupīters.
Māte - Dione. Pēc citas versijas, piedzimusi no jūras putām kā Afrodīte.
Vīrs - Vulkāns.
Dēli - Amors, Priaps.
Venēras kults. 181.g.pmē. līdz ar otrās Venēras svētnīcas iesvētīšanu Romā, šo dienu (kādu?) sāka atzīmēt kā Kurtizāņu svētkus.
Romas pastāvēšanas vēlīnajā periodā, imperatora Konstantīna I Lielā valdīšanas laikā kristietība kļuva par impērijas valsts reliģiju. Konstantīns I pavēlēja apturēt pagānu svētnīcu celtniecības darbus un lika Bālbekā uzbūvēt baznīcu, kuras atrašanās vieta šodien gan nav zināma. Ap to pašu laiku viņš iegrožoja Venēras kultu un aizliedza tempļa prostitūciju, par kuras saglabāšanu iestājās Bālbekas valdošā šķira. Saskaņā ar šo pagānisko paradumu jaunas meitenes svētnīcās atdevās vīriešiem par godu Venērai.
357.gadā pēc imperatora Konstancija II pavēles no Senāta iznesa Venēras statuju, tomēr romiešu patrīcieši palika pie saviem reliģiskajiem uzskatiem.
Aplūkojamie objekti.
Svētnīca Bālbekā. Imperatora Septīmija Sevēra laikā (193.-211.g.) Bālbekā uzbūvēja piecstūraino svētnīcu Venērai, kura agrīnajā sīriešu mitoloģijā tika uzlūkota kā Astarte – Bāla dzīvesbiedre.
Nospiedums kultūrā.
Venēriskās slimības. No šīs dieves vārda ir cēlies apzīmējums "venēriskās slimības," kas apzīmē seksuāli transmisīvā slimības (STS) un tādejādi norāda, ka šīs slimības tiek pārnestas mīlējoties, t.i. dzimumkontakta ceļā.
181.g.pmē. līdz ar otrās Venēras svētnīcas iesvētīšanu Romā, šo dienu sāka atzīmēt kā Kurtizāņu svētkus.
Saites.
Romiešu mitoloģija.
