Vaijāns, E.
Pēc Parīzes komūnas sakāves daži blankistu vadoņi ar E.Vaijānu priekšgalā ietilpa I Internacionāles Ģenerālpadomē un atbalstīja K.Marksu cīņā pret bakuņiniešiem. Blankisti prasīja tūlītēju sociālistisku apvērsumu, ko kategoriski noraidīja K.Markss un F.Engelss.
1872.gadā blankisti izstājās no I Internacionāles un izveidoja grupu "Revolucionārā komūna."
Krievijā XIX gs. 70.-80.gados galvenais blankisma piekritējs bija revolucionāro narodņiku ideologs P.Tkačovs. V.Ļeņins asi kritizēja blankistu dogmas darbā "Marksisms un sacelšanās."
1880.gadā izveidojās nelegāla blankistu organizācija - Centrālā revolucionārā komiteja.
XIX gs. 80.gados notika šķelšanās - daļa E.Vaijāna piekritēju cīnījās pret Ž.Bulanžē un tuvinājās geidistiem, cita blankistu grupa noslēdza savienību ar bulanžistiem.
1905.gadā blankisti iekļāvās Francijas Sociālistiskajā partijā.
I Pasaules kara laikā blankisti pauda šovinistiskus uzskatus. Pēc E.Vaijāna nāves 1915.gadā blankisti beidza savu darbību.
Saites.
Blankisms un blankisti.
