Vērdiņi
Kopš XVII gs. II puses par vērdiņiem Vidzemē sauca zviedru valdības Rīgā kaltos trīspelherus. Vēl XVIII gs. vidū, kā liecina gan angļu tirgotājs Dž.Henvejs, gan zviedru zinātnieks R.Brokmans, kurš savā ceļojumā no Pēterpils uz Rīgu apmeklēja arī Valmieru, šādā vārdā šeit dēvēja apgrozībā sastopamas poļu un zviedru sīknaudas monētas. Brokmans, Valmierā esot, dienasgrāmatā raksta: “Viss pērkams par vērdiņiem, un par trim kapeikām [krievu naudā] nedabū vairāk kā tikai divi vērdiņus sīknaudā, kas līdzinās mūsu [zviedru] baltajiem stīveriem (hwita styfrar), no kuriem šeit vērdiņus redz lielākā daudzumā nekā parasti Zviedrijā.”
Resp. – pēc Vidzemes nonākšanas Krievijas varā (1710./1721.g.) vērdiņš bija arī naudas aprēķina vienības nosaukums, rēķinot, ka viens vērdiņš līdzvērtīgs 11/2 kapeikām.
