Urāns, planēta
- Detaļas
- 10164 skatījumi
Saules sistēmas 7.planēta.
Nosaukums. Atklājējs Heršels iesākumā vēlējies to nosaukt par Džordža zvaigzni (Georgium Sidus), jo uzskatīja, ka atklājis komētu. Tomēr to nosauca romiešu zemkopības dieva Urāna vārdā.
Parametri.
Attālums no Saules - 19,19 a.v., 2869,1 miljoni km.
Diametrs - 53 400 km (4.19 Zemes diametri).
Masa - 14,58 Zemes masas.
Apgrieziena periods ap savu asi - 10,7 Zemes stundas.
Atklāšana un izpēte. 1781.gada 13.martā ar uzlabotu/pašizgatavotu teleskopu atklājis Fridrihs Vilhelms Heršels – pazīstams mūzikants un amatierastronoms. Pats gan viņš domāja, ka atklājis komētu.
1977.gada 10.martā Dž.Eliots, E.Danhems un D.Minks atklāja, ka Urānam ir 9 gredzeni.
Pētnieciskās misijas.
Voyager 2. 1986.gadā pietuvojās Urānam.
Orbīta. Pēc 50 novērojumu gadiem astronomi nāca pie slēdziena, ka uz viņa orbītu iedarbojas vēl kāda planēta. Apriņķošanas periods ir 84,02 gadi.
Orbītas ekscentritāte 0,0472, orbītas leņķis attiecībā pret ekliptiku 46'23''.
Uzbūve. Viens no 4 gāzes gigantiem (vēl – Jupiters). Urāns ir ledus gabals, ko ieskauj ūdeņraža, hēlija, ūdens un metāna atmosfēra.
Tam ir ciets ledus kodols un 9000 m biezs superblīva ūdeņraža un amonjaka slānis. Fotoattēli, kurus ieguva pirmo reizi tikai 1986.gadā ar Vojadžera-2 palīdzību, parādīja, ka planēta zaigo gaiši zaļganzilā krāsā.
Klimats. Aukstākā planēta Saules sistēmā, mēdz būt līdz -224 grādiem auksts. Tādā aukstumā sasalst praktiski visas dabā esošās vielas.
Pavadoņi. Jaunatklātie mēneši riņķo ap Saules sistēmas septīto planētu pa orbītu, kas atrodas ārpus jau iepriekš zināmās Urāna gredzenu sistēmas, bet iekšpus piecu lielo pavadoņu orbītām.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka Urānam ir ārējā pavadoņu josla, kurā ir vismaz 11 mēneši, un to ieskauj 13 putekļu gredzeni. Jaunie pavadoņi nosaukti par Kupidonu un Mēbu. Kā pastāstījuši zinātnieki, to orbītas nav regulāras, bet "liecina par sarežģītu dinamiku, kas liek domāt, ka sistēma irt nestabila vai haotiska."
Mēba, kuras diametrs ir aptuveni 20 kilometri, acīmredzot sastāv no diezgan irdenas vielas, kas meteorītu triecienu rezultātā tiek izsista no pavadoņa virsmas un, domājams, nemitīgi papildina ārējo gredzenu, savukārt putekļi no gredzena atkal sēžas atpakaļ uz Mebas.
Pirmie "Voyager 2" attēli, kuros fiksēti pavadoņi, uzņemti jau 1986.gadā, tomēr abi mēneši pirmo reizi tika ievēroti tikai jaunākajos attēlos, kas uzņemti ar "Hubble".
Urāns riņķojumā ap sauli regulāri aizsedz savus pavadoņus. Senajā kultūrā tas attēlots tā, ka Urāns regulāri apēd un atvemj savus bērnus.
Zināmais Urāna mēnešu skaits šobrīd ir 22, 2003.gadā jau minētajam Mēbai un Kupidonam piepulcējās arī Margareta. Galvenā Urāna mēnešu atklāšanas problēma ir tā, ka ne vienmēr dažādu astronomu ievērotos, tā saucamos neregulāros Urāna mēnešus apstiprina citi astronomi.
Vēl pavadoņi – Dezdemona, Džuljeta, Ofēlija.
Gredzeni. 1977.gadā atklāja 9 gredzenus: 6, 5, 4, Alfa, Beta, Eta, Gamma un ??? Tagad zināms, ka ir 13 gredzeni.
Astronomi ieguvuši šo gredzenu attēlus. Ārējos gredzenos ir līdz pat metram lieli akmeņi, ir tumšāki un aizēno iekšējos. Iekšējos gredzenus veido gandrīz caurspīdīga putekļu kārta. Gredzeni ar šķautni pret Zemi pavēršas tikai reizi 42 gados, tādēļ labas fotogrāfijas var uzņemt reti.
Mīklas. Neparasti sasvēries.
Saites.
Saules sistēma.
Vilhelms Heršels (1738.-1822.g.).
Urāns, dievība.
Urāns, elements.
