Ulāni
Ulan (poļu val.) no turku vārda oglan - "puisis," "brašulis."
Vieglās kavalērijas veids Eiropas valstu armijās XVIII-XX gs.
Vēsture. Pirmo reizi ulāni parādījās XIII-XIV gs. mongoļu-tatāru karaspēkā. Pēc tam XVI gs. - Eiropas valstu armijās - Ungārijā, Polijā, Austrija, Prūsijā, Francijā.
Krievijā ulānu pulku pirmo reizi izveidoja 1803.gadā, pārveidojot Odesas Huzāru pulku. XIX gs. vidū krievu ķeizara armijā bija 16 ulānu pulki; 1914.gadā tādu bija 19. Ulānu pulki eksistēja līdz 1917.gadam.
Bruņojums. Bija bruņoti ar ieliektiem zobeniem un pīķiem (ar karodziņiem), bet tas neļāva ulāniem cīnīties kājniekos. Tādēļ kopš XIX gs. vidus tos sāka apbruņot arī ar pistolēm un karabīnēm.
Ulāniem bija īpaša forma.
