Aliens

Telepātija

No grieķu valodas tele (τῆλε) - "tālu," "no attāluma" + pathos (πάθος) - "sajūta."

Spēja no attāluma uztvert cita cilvēka vai bioloģiska organisma domas un izjūtas, arī domu pārraidīšana, kas, lai gan varētu būt ļoti iespējama, jo ir izsecinājama no daudzām netiešām lietām, tomēr zinātniski joprojām nav pierādīta.

Šodien ufologi ar telepātiju saprot vairs ne tikai domu pārraidi cilvēku starpā, bet arī informācijas saņemšanu cilvēka smadzenēs no tādiem avotiem kā Dieva, NLO, ĀC u.c. Šī informācija var tikt saņemta teksta, simbolu, tēlu, ideju un pat atklāsmju veidā. Kā telepātijas paveidu var minēt viedos sapņus. 

Telepātijai ir divi veidi: 
      -  gadījuma, piemēram, vecāki uztver sava bērna briesmu signālu;
      -  apzinātā, kad viens indivīds (induktors) ar gribas spēku nodod otram (recepientam) tēlu vai attēlu sēriju, kas tam jāsaņem.

Ir pamats domāt, ka spēja saņemt telepātiskus vēstījumus piemīt visiem cilvēkiem, lai gan atsevišķi indivīdi ir pret tiem uzņēmīgāki, bet citi ne. Tāpat visai iespējams, ka telepātijas spēju var attīstīt ar attiecīgu trenniņu palīdzību.

Tādas telepātijas iespējas kā sarunas bez vārdiem apziņas līmenī ufoloģiskajā literatūrā minētas visai bieži. Statistika vēsta, ka Atnācēji vairumā gadījuma kontaktu izmanto telepātisko kontaktu saziņai ar cilvēku. Aculiecinieki arī vēsta par Atnācēju spēju sazināties telepātiski savā starpā.

Pētījumi. Pirmais par to 1882.gadā rakstījis angļu parapsihologs Frederiks Maierss.
XX gadsimtā vairākkārtīgi tika mēģināts to pierādīt ar eksperimentiem.
ASV tādus eksperimentus veicis CIP finansētais Stenfordas Pētnieciskais institūts. Lai apzīmētu telepātu darbības veidu, dokumentācijā un apritē tika ieviests termins "attālie novērojumi," kas nozīmēja tālu notiekošu darbību un notikumu ekstrasensoru uztveri.
Eksperimenta sākumā uz noteikto vietu nosūtīja cilvēku, kas kalpoja operātoram kā tāda "psihiskā bāka." Svonns (amerikāņu ekstrasenss) saprata, ka pēc "bakas" nav nekādas nepieciešamības, kad "attālo novērojumu" izmantoja Jupitera izpētei (vēl pirms NASA uz Jupiteru nosūtīja aparātu "Pionieris-10"). Tādā veidā tika "atklāta" Jupitera vājā gredzenu sistēma. Pēcāk tās eksistenci apstiprināja NASA. Operatori sāka strādāt pēc platuma un garuma grādiem, minūtēm un sekundēm, bet galu galā arī tās sāka kodēt, lai izvairītos no minējumiem, saistītiem ar planētas ainavām konkrētā apgabalā.
Gadu gaitā programmas ietvaros tika veikti arī citi dažādi pētījumi,ar to sadarbojās vairākas valdības organizācijas. 1976.gadātā tika paplašināta, administrācijā iekļāvās Eds Mejs,kas palīdzēja tikt galā ar pieaugošo darba apjomu.
1977.gadā militārā izlūkošana laida klajā operāciju Gondola Wish, kas bija vērsta uz pašas ievainojamības izpēti no padomju telepātiskās zondēšanas. Šī operācija pārauga citā - Grill Flame, kas aktīvi vāca informāciju par padomju specdienestu darbību paranormālā laukā. Projekts tika izstrādāts Fordmidā (Merilendas pavalsts). Tā galvenie dalībnieki bija militārpersonas ar parapsiholoģiskām dotībām.
1979.gadā šai projektā iekļāvās pētniecības programma, ko sāka Stenfordas institūts, un Menloparkā izbeidzās daudzskaitlīgie ilgtermiņa telepātijas pētījumi.

Telepātijas jeb "attālinātās novērošanas" trejas tehnikas:

1.  Koordinātu "attālinātā novērošana." Tādu metodi XX gs. 70.gados lietoja Stenforda Pētniecības institūtā. "Novērotājiem" bija jāapraksta vieta, ja bija tiem dotas tikai kordinātes uz kartes. Iesākumā koordinātes tiem tika sniegtas atklāti, bet pēc tam tika kodētas. Pie šīs metodes pieder arī ekstrasensu darbs ar svārstiņu virs kartes, meklējot pazudušus cilvēkus vai mantas. Dīvaini, ka ne CIP, ne arī militārā izlūkošana nevērsās pie šādiem cilvēkiem, kad meklēja saviem eksperimentiem atbilstīgus "novērotājus." Tādiem mērķiem labi varētu derēt arī rīkstnieki.

2.  Paplašinātā "attālinātā novērošana." Ap 1983.gadu Pathofs un Svonns šometodi izstrādāja, lai sistematizētu zināšanas "attālinātās novērošanas" ljomā. Tas tika veikts tādēļ lai parapsiholoģiju pārvērstu par zinātnisku disciplīnu, lai apmācītu spiegus un karavīrus sniegt precīzus rezultātus. Paplašinātajā "attļinātajā novērošanā" ietilpa meditācija (vai arī transs caur fizisku atslābināšanos) un savdabīgas astrālas apmetnes vietas vizualizācija - tajā "novērotājs" nonāk pirms uzsāk astrālu ceļojumu uz savas misijas vietu. Par "paplašinaātu" šī metode tika saukta gluži vienkārša iemesla dēļ - tā prasīja vairāk laika nekā koordinātu "attālinātā novērošana." Iespējams, faktiski šī metode bija tā pati astrālā projekcija, lai gan paši eksperimentatori to par tādu neatzina. Tieši šī metode arī sniedza vislabākos eksperimentālos rezultātus.

3.  Rakstiskā "attālinātā novērošana."  To ieviesa 1988.gadā. Nosauca to tā, joinformācija no garīgiem avotiem tika nodota automātiskās rakstības veidā. Šī metode bija mediumisma forma (čennelinga). Tas eksperimentus gribi vai negribi saistīja ar spirituālismu, taču programmas norieta laikā tās vadītāji bija gatavi izmantot visu, kas vien varētu dot rezultātus, ieskaitot pat Taro kārtis.

Paplašinātā "attālinātā novērošana." Tā sākās soli pa solim atslābinot ķermeni un apziņu, ko Star Gate programmā dēvēja par "atvēsinošo procesu." Novērotājs-operators gulēja ērtā dīvānā, klusā mijkrēšļainā istabā un klausās klusu klasisko mūziku. Pie tā blakus atrodas cits cilvēks, ko sauc par "sekotāju." Eksperimenta laikā tam jāuzdod jautājumi un jāpieraksta ggulošā operatora atbildes.
"Atvēsinošā procesa" mērķis bija ieslīgt teta-stāvoklī (parastais nomoda stāvoklis atbilst beta-stāvoklim). Apziņai atslābinoties, tā pāriet alfa-stāvoklī, gala iznākumā apziņa ieslīgst teta-stāvoklī. "Tāds iespaids, ka teta-stāvoklī atveras pārraides kanāli. Vēl to sauc par "domas inkubācijas stāvokli," t.i. laiku, kad fizisko sajūtu slieksnis, kas atdala apzinu no zemapziņas, pazeminās." (Deivids Morhauzs, grāmatas "CIP psihiskais karš: Stargeit programma," intervijā Nexus Magazine, 1997.g.)
Morhauzs strādāja amerikāņu militārajam izlūdienestam par "attālināto novērotāju." Viņš apraksta "attālinātā novērošanas" procesa sākumu kā izeju ceturtajā dimensijā. Viņu macīja astrālajā telpā izveidot īpašu vietu, kurpu viņš varētu doties pēc ieslīgšanas transā vai meditatīvajā stāvoklī, kas ir labvēlīgi "attālinātajai novērošanai." "Mums bija jānokļūst vietā, ko sauca par "svētnīcu." Tur devāmies, lai sakopotu domas un aklimatizētos. Katrs izveidoja savu svētnīcu. Vieni novērotāji to iztēlojās kā dārzu, citi - drošu māju vai līdzīgu drošu vietu." Morhauzs paskaidro, ka šai "svētnīcā" viņš projicējis savu spokaino/fantomo "es" - fiziskā ķermeņa caurspīdigo dubultnieku.
Nonākot ar spokaino astrālo dvīni drošajā svētnīcā, Moehauzs sācis "palaišanu uz mērķiem." Viņa svētnīca esot bijusi caurspīdīgs kubs, kas karājies kosmosā un no visām pusēm bijis zvaigžņu ieskauts.  Kad viņš bijis gatavs sākumam, kuba grīdā izveidojās virpuļojoša piltuve. Morhauzu ievila šai piltuvē - šī procesa stadija tika saukta par "lēcienu ēterā." Pēc tam ar arvien lielāku ātrumu viņš ar galvu pa priekšu lidoja gaismas tunelī tik ilgi,līdz viņa astrālais ķermenis sadūrās ar kaut ko membrānai līdzīgu, izkluva tai cauri apgabalā, uz kuru tika tēmējis.
Ir visai droši skaidrs, ka šī tehnika ir astrālās projekcijas forma. Membrānas pārraušana gaismas piltuves galā atgādina klikšķi "čiekurveida ejā," par ko rakstīja Olivers Fokss. Astrālās vietas radīšana rituālaām darbībām - tā ir parasta Rietumos praktizēto maģiju prakse (piemēram, "Zelta rītausmas" sistēmā). Tādejādi "attālināto novērotāju" svētnīcas, kas tiek celtas astrālā un kas kalpo kātādas kā bāzes un astrālo ceļojumu sākumpunkti, ir loti līdzīgas astrālajām svētnīcām, kuras veidoja magi savām rituālajām darbībām. "Svētnīcas" varēja pieņemt jebkuru formu, jo astrālās pasaules substance ir materiāls, kas pakļaujas iztēles spēkam.
Tomēr morhauzs noliedz, ka veicis astrālās projekcijas. Iespējams, tas bija tādēļ, ka viņš kļūdaini uzskatīja astrālās projekcijas par bīstamu un kaitīgu nodarbi: "Kad jūs atraujat garīgo ķermeni no fiziskā, ko tas nozīmē?  Neko labu. Jūs pametat fizisko ķermeni atklātu, piedāvājot tajā iemiesoties visiem, kas vēlas, jo garīgā ķermeņa tajā pašreiz nav. Mēs patreiz nerunājam par apziņas līmeņiem. Mēs runājam par garīgu sadalīšanos."
Morhauzs uztvēra astrālo projekciju kā pilnu garīgā ķermeņa atdalīšanos no fiziskā. Spirituālisti un teozofi noliedz, ka dzīves laikā astrālais ķermenis ir spējīgs pilnībā atdalīties no fiziskā. Tādēļ astrālo projekciju laikā fiziskais ķermenis nekad nepaliek "tukšā" un nav atklāts kādiem iemiesoties gribošiem dēmoniem.
Svētnīcas izveidošanas procesu, ieeju tajā astrālā ķermeņa veidā un šī ķermeņa nosūtīšanu uz izvēlētiem astrāla iecirkņiem, kā to aprakstījis Morhauzs, var uzkatīt tikai un vienīgi par astrālo projekciju. Morhauzs ir pat minējis "atspulga efektu," kas labi azīstams tiem, kas projicē astrālo dubultnieku, lai gan pats viņš nebija pazīstams ar šo spirituālistu terminu.
Lai aprakstītu astrālā dubultnieka projekciju, projekta Stargate darbinieki un arī Morhauzs, lietoja katoļu baznīcas terminu "bilokācija." Stargate komanda aprakstīja šo procesu kā telpas salocīšanu, t.i. tālie notikumi naca pie novērotāja nevis novērotājs pats ceļoja uz tālām vietām.

Eksperimenti ar "attālināto novērošanu." "Attālinātie novērotāji" ceļoja ne tikai uz tālām pasaulēm, tādām kā Jupiters, bet arī laikā - pagātnē un nākotnē. Morhauzs esot redzējis Derības šķirstu, kas, saskaņā ar viņa stāstīto, kalpojis kā portāls laiktelpas kontiniumā. Darba gaitā izrādījās, ka pagātni var izpētīt, taču nevar mainīt. sasniegt nākotni izrādījās sarežģītāk, jo tā bija mainīga un nepastāvīga, kļuva citāda katru mirkli, atkarībā no tagadnes notikumiem. Izrādījās, ka pagātnē un nākotnē savāktā informācija nav pilnīgi ticama. Kā uzskata teozofi, astrālā esošās Akāšas hronikas nav precīzas, bet gan izkropļotas un nepilnīgas. Tādēļ informācija, kas savākta ar astrālās projekcijas palīdzību vienmēr būtu jāapzīmē kā "iespējami pareiza." Tajā var būt visai daudz pareizu ziņu, taču noteikt, kuras no tām ir precīzas, bet kuras ne - neiespējami, vai ārkārtīgi grūti.
Kā jau varēja gaidīt, reizēm astrālā ceļojuma laikā "attālinātie novērotāji" satikās ar gariem. Morhauzs apraksta labvēlīgus, eņģeļiem līdzīgus radījumus, kas izstarojuši siltumu un gaismu, taču ceļojošajiem cilvēkiem nav tuvojušies. Šīsradības esot cilvēkus ievērojušas, taču nav centušās kontaktēties un tiem palīdzēt. Kad Morhauzs pastāstījis par eņģeļiem savam "sekotājam," tas ieteicis  tiem tuvoties un mēģināt uzsākt sarunu. Ē'ņģeļveidīgie pieklājīgi smaidījuši un devušies prom, uzskatot cilvēkus par nekaitīgiem, taču sarunas necienīgiem radījumiem.
Tāpat Morhauzs stāstīja arī par naidīgi noskaņotiem gariem, kurus sauca par dēmoniem. Tie tuvojošies ar smaidu uz lūpām, bijuši līdzīgi parastiem cilvēkiem, taču, tikko viņš sācis aizdomaties par to īsteno dabu, tūdaļ pat uzbrukuši. Reiz tie viņu sagrābuši un vilkuši kaut kur pie sevis. morhauzs bijis pārliecināts, ka viņu grasījušies nogalināt. "Novērotāja" kliedzieni iztrūcinājuši "sekojošo," kas ar precīziem norādījumiem izvedis viņu no transa stāvokļa. Morhauzs ļoti trāpīgi piemetinājis, ka šie radījumi zina, kā nobaidīt cilvēku, un visādi cenšas palielināt bailes. morhauzs nonāca pie kļūdaina secinājuma, ka ļaunajim gariemvajadzējis viņa fizisko ķermeni. Tomēr drīzāk iespējams, ka ļaunie gari centās izraisīt bailes, jo zemas kārtas spēcīgas emocijas viņiem ir ne tikai barība, bet pat kaut kas līdzīgs kā alkohols - apdullinoša viela. Tie palielina bailes, lai piesātinātos ar tām emocijām un noreibt no cilvēka šausmām.

Raksti.
Infrasarkano staru skeneris nolasa domas ar 80% precizitāti.

Saites.
Kontakti.