Tarpāni
Latvijā tarpāni bijuši sastopami viduslaikos. Ir uzieti tarpāna kauli, par to liecina arī folklora. Visilgāk, līdz XVIII gs. tarpāni dzīvojuši kaimiņos - Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Pēdējais tarpāns miris 1887.gadā Maskavas ZOO. Zirgu izzušanu izraisīja cilvēka lauksaimnieciskā un cita saimnieciskā darbība.
1936.gadā poļu profesors Vistalani, atlasot tarpānam vislīdzīgākos zemnieku mājas zirgus, uzsāka atgriezenisko selekciju,kuras rezultātā mājas zirgs vairāku paaudžu laikā atkal pārtapa par savvaļas zirgu. To nosauca par "Poļu zirgu" (Konik Polski). Pēc izskata un izdzīvošanas spējām savvaļā tas ir līdzīgs tarpānam.
XX gs. 80.gados poļu selekcionāri radīja šķirni Konik polski ("Poļu mazis")
Šodien savvaļas zirgus latvijā iespējams sastapt daudzviet - Papes Dabas parkā pie Liepājas, Engures ezera dabas parkā (savvaļas lopu aplokos Krievragā un pe Engures Ornitoloģijas pētījumu centra bāzes), Jegavas pilssalas palieņu pļavā, Ķemeru nacionālajā parkā Dunduru pļavās un Lielupes pļavās pie Kalnciena, Liepājas ezera austrumu krastā Vītiņu pļavās, Dvietes palienē, Naukšēnos. Visās minētajās vietās dzīvo zirgu šķirne Konik, jo tieši tā visvairāk atgādina izmirušo Eiropas savvaļas zirgu tarpānu.
1999.gadā pirmie 18 tarpāna veida zirgi tika ieviesti Papes Dabas parkā, 2016.gadā to bija jau ap 60.
