Takins
Grieķu mītā par Jāsonu un argonautiem, Jāsonu sūtīja viņa ļaunais onkulis Peliass pašnāvnieciskā misijā – sagādāt viņam Zelta aitas vilnu. Tā zelta aita izrādās bija daļēji dievišķs auns, ko dēvēja par Krisomallu un kas bija paša Poseidona tēvs. Lai gan tiek uzskatīts, ka zelta aunāda ir kā metafora tirdzniecības darījumam, daži tomēr uzskata, ka leģenda radusies tieši par takinu un viņa ādu, jo šis dzīvnieks dēvēts arī par zelta takinu.
Takinu atrada Himalajos. Lai gan rietumu zinātnieki šo dzīvnieku aprakstīja jau 1850.gadā, takins tomēr vairāk tika uzskatīts kā mīts.
Butānā runā, ka tā izcelsme ir pat pārdabiska – viņuprāt, XV gs. varenais un viedais Lama apciemoja valsti un viņa sekotāji aicināja Lamu rādīt brīnumu. Visbeidzot Lama pieņēma izaicinājumu, ja to tā var saukt, un lika atnest vienu kazu un govi. Lama par pārsteigumu visiem apēda gan kazu, gan govi un atstāja tik vien kā kaulus. Taču tas nebija nekāds brīnums – brīnumi sākas pēc tam – kad viņš bija apēdis kazu un govi, viņš savāca neapēstās abu dzīvnieku daļas un savienoja tās kopā, izveidojot jaunu dzīvnieku. Tad, uzsitis knipi, viņš iedvesa šajā radījumā dzīvību. Tā nu šo dzīvnieku nodēvēja par takinu. Laikam jau leģendas iespaidā takins ir godājamākais dzīvnieks Butānā un tiek uzskatīts par tās nacionālo dzīvnieku.
