Aliens

Tamboras vulkāns

Tamboras vulkāns ir guļošs vulkāns. Kādreiz tā bija milzīgu izmēru smaile Sumbavas salas ziemeļos, Indonēzijā. Tamboras vulkāna augstums tad bijis ap 4000 metru. Vulkāna vecums ir 50 000 gadu, tas bija kluss 5000 gadus, līdz 1812.gadā tika manītas pirmās vulkāna atmošanās pazīmes.

Pamošanās. 1812.gadā no vulkāna krātera sāka celties nelieli tvaika un pelnu mākonīši. To visu pavadīja nelielas zemestrīces.

Izvirdums. 1815.gada 5.aprīlī sākās īsts izvirdums. No Tamboras vulkāna krātera izvirdusī gāzes, pelnu un
akmeņu strūklaka sasniegusi pat 25 kilometru augstumu. Sprādzienu, ar ko sākās šausmīgā katastrofa, cilvēki dzirdēja tūkstošiem kilometru no salas.
Kādas piecas dienas vēlāk, 1815.gada 10.aprīlī sākās vesela sprādzienu sērija, izmeši sasniedza pat 40 kilometru augstumu. Sala tika apbērta ar sakarsušiem pelniem un akmeņiem. Ugunīgās magmas straumes milzīgā ātrumā plūzdamas pa satrakotā kalna nogāzēm, noslaucīja visu savā ceļā. Tamboras vulkāna pirmie upuri bija Tamboras karalistes iedzīvotāji. Bojā aizgāja gandrīz 10 000 iedzīvotāju. Izdzīvoja tikai četri. Viņi patvērās uz augstām klintīm. Vulkāna izvirdums izraisīja virkni cunami, un milzīgi viļņi pārklāja Indonēzijas arhipelāga tuvējās salas, nesot jaunus postījumus un sējot nāvi.

Gads bez vasaras. Vieglie pelni un putekļi, kas uzreiz nenosēdās, paliekot gaisā, aizturēja saules gaismu plašā teritorijā.
Pelni, nosēžoties uz zemes, noklāja to tik biezā un blīvā kārta, ka pilnībā iznīcināja augu valsti simtiem kilometru lielā teritorijā. Rezultātā sākās bads. Indonēzijā no bada un slimībām nomira 80 000 cilvēku.
Tamboras vulkāna izvirdumam bija globālas sekas visas planētas mērogā. Izvirduma laikā vulkāns no savām dzīlēm atmosfērā izmetis ne tikai milzīgus kvantumus pelnu, putekļu un akmeņu, bet arī no 200 līdz 400 miljoniem tonnu sēra gāzes, kas izsmidzinājās stratosfērā. Rezultātā Zeme saņēmusi mazāk Saules gaismas un siltumu. Iestājies globāls aukstums.
Ziemeļu puslodē tajā gadā vasarā tā arī nepienāca. Tas bija gads bez vasaras. Vasaras vidējā temperatūrabija neticami zema. Aukstums Eiropā nodarīja lielus zaudējumus lauksaimniecībā. Raža gāja zudumā. Īrijā, Francijā, un Vācijā sākās bads. Tas piemeklēja Ķīnu un Ziemeļameriku. Indijā uzliesmoja holēras epidēmija, kas izplatījās pa visu planētu. Ir aprēķināts, ka Tamboras vulkāna izvirduma upuru skaits 1815.gadā sasniedza 120 000 cilvēku.
Izvirduma rezultātā vulkāna augstums samazinājās par kilometru. Atmosfērā tika izsviests apmēram simts kubikkilometru kalnu iežu. Tamboras vulkāna izvirdums bija daudz spēcīgāks par Vezuva izvirdumu mūsu ēras 79.gadā. Iespējams, ka Tamboras vulkāna izvirdums bija visspēcīgākais vismaz pēdējo 5000 gadu laikā. Tamboras vulkāna izvirduma upuris bija tāda paša nosaukuma karaļvalsts, kura dažu minūšu laikā tika pilnībā iznīcināta.

„Austrumu Pompeja.” Tā reizēm tiek dēvēta bojā gājusi Tamboras karaliste. Arheologi zem trīs metrus biezās pelnu un vulkānisko iežu slāņa ir atraduši bojā gājušās karalistes pēdas. Sumbavas salas vietējie iedzīvotāji kādā palejā 25 km attālumā no vulkāna krātera uzgājuši kaulus un keramikas dakstiņus. Par atradumiem uzzinājis islandiešu vulkanologs Haralds Sigurdsons, nekavējoties devās uz Sumbavi salu, lai veiktu savus pētījumus Tamboras vulkāna rajonā. Viņš bija pētījis Vezuva izvirduma vēsturi un Pompejas un Herkulānas traģisko bojāeju.
Haralds Sigurdsons daudzus gadus pētīja Tamboras vulkāna izvirduma vēsturi un centās atrast liecības par
bojā gājušo Tamboras karaļvalsti. Nākamajā ekspedīcijā zinātnieks, izmantojot speciālu radaru, zem trīsmetrīgas pelnu un akmeņu kārtas atrada apdegušas koka konstrukcijas, traukus un izpostītu ēku, kuras iekšpusē tika atrastas kādas sievietes mirstīgās atliekas. Apbrīnojams ir fakts, ka bija saglabājušas pat bojā gājušas sievietes drēbes, tiesa stipri pārogļojušās. Rokās sieviete sažņaugusi turēja nazi.
Netālu tika uziets arī vīrieša līķis, kas acīmredzot bija mitekļa saimnieks. Arheologi cer, ka viņiem izdosies atrast vēl kādas bojā gājušas karalistes liecības. Nu ko, jānovēl viņiem veiksme.

Tamboras karalistes vēsture. Par šis mazās valsts vēsturi tikpat kā nekas nav zināms. Eiropieši par Tamboras karalisti pirmo reizi uzzināja īsi pirms traģiskā vulkāna izvirduma. Izņemot skopas ziņas tā laika koloniālo varas iestāžu dokumentos, par šo valsti nav nekādu datu.
Lingvistu pētījumi. Lingvistu prātus nodarbina viena mīkla, ko atstājusi bojā gājusī Tamboras karaliste. Tie ir 48 vārdi no Tamboras karalistes iedzīvotāju valodas. Šie vārdi nav malajiešu valodās sastopami, tos ir grūti saistīt ar zināmajiem indonēziešu dialektiem. Vārdi vairāk līdzinās khmeru valodai. Vai tas nozīmē, ka tamborieši ir nākuši no Kambodžas un izveidojuši Tamboras karalisti? 

Saites.
Vulkāni.