Tulūza
Pilsēta Francijā Haronas upes krastos, Dienvidpireneju reģiona un Augšhāronas departamenta galvaspilsēta, ceturtā lielākā valstī (pēc Parīzes, Marseļas, Lionas).
Pateicoties pilsētas sarkano jumtu panorāmai, Tulūzu mēdz dēvēt arī par Rozā pilsētu (La Ville Rose).
Viens no pilsētas simboliem ir vijolītes. Katru gadu šeit rīko starptautisko vijolīšu festivālu, un šīs pilsētas vijolīte ir reģistrēta kā tirdzniecības marka.
Vēsture. «Tas ir Tulūzas zelts» — Auls Gellijs jau citētajā vietā vēstī arī to, ka konsuls Cepions licis izlaupīt kādu templi Tulūzā, taču visi, kas pieskārušies nolaupītajam zeltam, miruši visnožēlojamākajā nāvē.
Tulūza kā katarisma centrs. 1209.gadā kataru ķeceru pakļaušanai tika pasludināts krusta karš. Pēc dažiem mēnešiem uz Tulūzu, kā jau kataru centru, devās apmēram 25 000 bruņinieku karaspēks, neskaitot pilsētniekus un garīdzniekus. Karotāji bija pulcējušies no Burgundijas, Lotringas, Reinzemes, Austrijas, Ungārijas, Slovēnijas un Frīzijas. Pa ceļam tika izlaupītas kataru pilsētas un slepkavoti iedzīvotāji. Par pirmo nopietni šķērsli krusta karotāju ceļā kļuva Tulūza, kas pretojās no 1217.gada oktobra līdz 1218.gada jūnijam.
1214.gadā Tulūzā Sv.Dominiks nodibināja dominikāņu ordeni.
Krusta karš pret Dienvidfrancijas iedzīvotājiem turpinājās līdz 1229.gada martam, kad Tulūzas grāfs parakstīja miera līgumu, saskaņā ar kuru pats apņēmās vajāt katarus.
Tulūzu uzskata par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu. Te atrodas Airbus galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās izgatavo Airbus lidmašīnas, kā arī rūpnīca, kurā ražo raķetes Ariane.
Aplūkojamie objekti.
Sen Sernēna bazilika. Vislielākā romāņu stila bazilika Eiropā. Pirmā baznīca te tika uzcelta jau IV gs. par godu pirmajam Tulūzas bīskapam, kas cieta no romiešu rokas.
Kosmosa tehnoloģiju centrs. Atrodas pilsētas apkārtnē.
Botāniskais dārzs.
Jakobīņu baznīca.
Dienvidu kanāls. Savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru. Ir ievērojamāko inženiertehnisko būvju sarakstā. Ideja to izveidot radās jau viduslaikos - savienot Haronas upi, kas stiepās no Atlantijas okeāna līdz Tulūzai, ar Vidusjūru. XVI gs. sākumā pētījumus tā izbūvei veicis pats Vinčas Leonards. 240 km garo kanālu pabeidza būvēt 1681.gadā.
Saites.
Francija.
Dominikāņu ordenis.
