Talojs
Talojs (Talos) - grieķu mītos vara milzis. Krēsa dēls (Krētas salas eponīms). Citos mītos teikts, ka Taloju radījis Hēfests un tas tiek saukts gan par vara cilvēku, gan par vara vērsi.
Rodas Apolonijs par Taloja izcelsmi stāsta poēmā „Argonautika”: „Talojs bija palicis no zemiešu metāla cilts... pa pusei dievs, pa pusei cilvēks. Jupiters (Zevs) atdeva to Eiropai, lai tas kļūtu par salas sargu. Trīs reizes gadā Talojs ar dzelzs kājām izskrēja cauri Krētai. Bet mīkstumā zem potītes tam bija ar ādu piesegta asins ādere, kur robežojās viņa dzīvība un nāve...”
Taloja apraksts. Talojs grieķu mitoloģijā tiek aprakstīts kā „bronzas gigants” vai kā būtne, kuras „ķermenis bija pārklāts ar varu.” Zevs Taloju bija uzdāvinājis Mīnojam vai pat viņa mātei Eiropai Krētas aizsardzībai. Rodas Apolonijs rakstīja, ka šis metāliskais objekts esot apriņķojis Krētas salu trīs reizes gadā. Citi autori min, ka trīs reizes dienā. Talojs ar savām maģiskajām acīm nopeilēja katru kuģi, kas tuvojās Krētai un apmētāja ar akmeņiem. Tas vēl nebija viss. Talojs spēja izstarot karstumu, pievilkt sev klāt laivas un tās aizdedzināt.
Talojam bija tikai viena dzīsla, kas stiepās no galvas līdz potītēm. Pa šo dzīslu plūdušas dievu asinis. Pie potītes dzīslu nosprostoja vara/bronzas nagla vai zelta skrūve. Tā arī bijusi vienīgā Taloja vārīgā vieta.
Mīts par Eiropu. Eiropa bija Sidonas valdnieka Agenora meita. Meitenei paticis kopā ar draudzenēm pļavās plūkt puķes, kā arī spēlēties ar dzīvniekiem. Kādu dienu meitenes daiļums piesaistījis zibeņmeša Zeva uzmanību. Dievu un cilvēku valdnieks pārvērties par skaistu vērsi. Tas bija patiešām skaists dzīvnieks. Vērša spalva mirdzējusi kā zelts, pierē bija sudrabaini balts plankums, vērša zelta ragi bijuši izliekti kā mēness sirpis. Vērsi cienīgi iznāca pļavā, kur Eiropa ar savām draudzenēm rotaļādamās plūca puķes. Dzīvnieks pienācis klāt meitenēm un ļāvis tām sev pieskarties. Šī rotaļa turpinājusies tik ilgi, līdz Sidonas valdnieka meita uzrāpusies vērsim mugurā. Vērsis (Zevs) tūliņ meties jūrā un peldējis uz Krētas salu. Tur Zevs labi izklaidējies ar skaisto meiteni, līdz tā dzemdēja trīs dēlus - Mīnoju, Radamantiju un Sapērdonu. Atstādams Krētas salu, lai atgrieztos Olimpā, Zevs savai mirstīgajai sievai uzdāvinājis Taloju. Kā stāsta grieķu mīti, Taloju radījis Zeva dēls Hēfests, kurš bija liels meistars dažādu brīnumainu lietu izgatavošanā.
Talojs un Argonauti. Argonauti bija izlēmuši piestāt pie Krētas salas, lai papildinātu dzeramā ūdens krājumus. Taču piestāt krastā neļāva metāla milzis Talojs, kurš, spriežot pēc seno autoru aprakstiem, bija robots. Apolonijs poēmā „Argonautika” raksta: „...Viņi labprāt būtu burājuši uz Krētu, taču dzelzs vīrs Talojs aizliedza pietauvot kuģi. Tas meta uz viņiem akmeņus.”
Argonauti ar strauju manevru izvairījās no apšaudes un atkāpās tālāk jūrā. Mēdeja, Kolhīdas valdnieka Aiēta meita, kas tobrīd bija Jāsona sieva, sāka skaitīt burvju vārdus un izsaukt bezdibeņu garus, „kuri, ar burvestību izsaukti, pāršķēla gaisu...” Tad viņa apbūra Taloja acis, liekot tam skatīt sapņu tēlus.
Rodas Apollonijs raksta: „...Kaut arī veidots no metāla, tas tomēr padevās burvestības priekšā... atsitās ar potīti pret akmeni, un no tās iztecēja šķidram svinam līdzīga sula. Tas vairs nespēja noturēties stāvus un apgāzās, kā kalna galotnē izgāžas priede... Tad viņš uzrausās augšā un nostājās uz savām varenajām kājām. Taču ne uz ilgu laiku, un drīz ar lielu troksni tas nokrita zemē...”
Talojs vēlreiz mēģinājis nostāties uz kājām, bet tas viņam neizdevās. Galu galā Talojs iegāzies jūrā. Argonauti nu varēja droši piestāt Krētas krastā un papildināt ūdens krājumus.
Taloja nāve. Par Taloja nāvi eksistē trīs versijas.
1. Kad argonauti bija pietuvojušies Krētas salai, Mēdeja ar burvestību padarīja Taloju vājprātīgu. Lēkmes laikā Talojs aizķēra ar kāju asu klints izcilni un asinīm iztekot, nomira.
2. Mēdeja apsolīja Taloju padarīt nemirstīgu, ja viņš atļaus tai izņemt naglu. Talojs noticēja.
3. Taloju nogalināja argonauts Poants, izšaujot uz viņu ar Hērakla loku un trāpot potītē (kā zināms Hērakla bultas bijušas saindētas ar Lernes Hidras indi).
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
