Tērbatas universitāte
Vecākā universitāte Baltijā, kas atrodas Tērbatā (Igaunija).
Vēsture. Pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pavēles universitāte tika dibināta 1632.gadā, bija otra vecākā Ziemeļeiropā (par to ir vecāka Viļņas universitāte, kas dibināta 1579.gadā), un iesākumā dēvēta par Academia Gustaviana. Tērbatas universitāte kļuva par pirmo universitāti luterāņu Baltijā. Pirmajos 24 gados (1632.-1656.g.) tajā bija 1056 studenti: 476 no Zviedrijas, 115 no Somijas, 303 no Livonijas un 11 no Ingrijas.
Pēc Lielās franču revolūcijas izmainījās carisma attieksme pret izglītību, un Aleksandrs I 1802.gadā no jauna atvēra Tērbatas universitāti, kur mācības notika vācu un franču valodā. Tajā par rektoru tika nozīmēts franču-vācu fiziķis G.Parots (G.Parrot). Viņš ieguva Aleksandra I uzticību, un viņa uzskati atstāja lielu iespaidu uz krievu ķeizaru. Interesanti, ka krievpadomju okupācijas laikā par universitātes dibinātāju atzina vienīgi Aleksandru I.
1847.gadā Tērbatas universitātē farmakoloģijas pamatlicējs R.Būheims izveidoja pirmo eksperimentālās farmakoloģijas laboratoriju pasaulē.
Pēc tam vairākus gadsimtus universitāte bija Baltijas reģiona intelektuālā virsotne, kas devusi arī izšķirošu ieguldījumu arī latviešu nācijas veidošanās procesā. Tērbatā izglītojās pirmie latviešu izcelsmes zinātnieki, tur veidojās jaunstrāvnieku un jaunlatviešu kustības - te mācījās Veidenbaums, Alunāns, Kronvaldu Atis, Krišjānis Barons u.c. Tērbatas studentu korporācijas Lettonia sarkanbaltsarkanais simbols kļuva par Latvijas valsts karoga krāsām.
No 1919.gada Tērbatas universitātes profesors un šīs universitātes Botāniskā dārza direktors bija baltvāciešu mikologs T.Būholcs.
Georgs Parrots (1767.-1852.g.). Fizikas profesors, Tērbatas universitātes rektors. Cara Aleksandra I padomnieks.
Ir aprēķināts, ka te izglītību ieguvuši ap 100 000 studentu.
Šodien universitāte lielā mērā savu starptautisko nozīmi ir zaudējusi. XIX gs. tajā mācījās vairāk latviešu nekā igauņu, taču 2007.gadā, piemēram, te bija tikai 15 studenti no Latvijas, lielākoties somugru valodas izzinoši. Mācību iestāde ir stipra atsevišķās jomās – piemēram ģenētikā un antropoloģijā.
No 1887.gada krievu valodu ieviesa arī ģimnāzijās, kur līdz tam mācības bija notikušas vāciski. Tika atcelta Tērbatas universitātes autonomija un arī tur par mācību valodu tika noteikta krievu valoda. Pieņemot darbā mācību spēkus, priekšroka tika dota krieviem, krievu studentiem bija atvieglota iestāšanās Tērbatas universitātē.
Senākos laikos pilsētnieki visai toleranti izturējušies pret studentu uzdzīves sekām – izsistiem logiem u.c. Pilsētā nerīkoja publiskas izrādes, lai neatrautu studentus no mācībām. Par studentiem svarīgāki bija tikai Dievs un krievu cars.
Jaunākos laikos pilsēta tika pie modernas slimnīcas, pateicoties attīstītai universitātes Medicīnas fakultātei. Pirms dažiem gadiem uz Tartu pārcēlās arī izglītības ministrija. Tagad katrs piektais pilsētas iedzīvotājs ir students.
2012.gadā krāmu tirgū parādījās divas sarūsējušas filmu kārbas ar ruļļiem. Izrādījās, ka tā ir vēlāk uz Somiju izbraukušā igauņu kinorežisora Teodora Lutsa par pazudušu uzskatītā pusstundu garā dokumentālā filma - Alma Mater Tartuensis. Tā uzņemta 1932.gadā sakarā ar universitātes 300.gadadienu. Tagad mēmā filma restaurēta, komponists Merts Matiss Lills tai sacerējis mūziku.
Tērbatas universitātes rektori.
Johans Filips Gustavs Everss (1818.-1830.g.).
Georgs Parrots.
Latvieši, kas te mācījušies. E.Veidenbaums (1887.-1888.g., nepabeidza.).
Aplūkojamie objekti.
Doma baznīcas drupas. Tās saglabātajā daļā XX gs. 60.gadu beigās bija Tērbatas universitātes bibliotēka, tagad iekārtots universitātes muzejs. Tā aizmugurē nostiprināti senos karos sabombardētie mūri, te notiek pasākumi zem klajas debess.
Gustava II Ādolfa piemineklis. Skvērā aiz universitātes.
Galvenā ēka. Bēniņos apskatei atvērts karceris. Gan universitātes auls, gan karceris pilnībā izdeguši 1965.gada decembra lielajā ugunsgrēkā.
Saites.
Igaunija.
