Tīrs
Tīu (senislandiešu Tyr, rietumģermāņu Tiu, iespējams, no senģermāņu Tiwas, tivar, viens no jēdziena „dievi” senislandiešu variācijām), skandināvu un ģermāņu mitoloģijā dievs, ko sakši sauca par Saksnot (Saxnot).
Viens no augstākajiem āsiem.
Sinonīmi un analogi. Romiešu – Marss. Britu vārds – Tivass.
Radniecība. Odina un Frīgas dēls.
Raksturojums. Kara dievs. No viņa vārda atvasināts Otrdienas nosaukums. (franču – mardi, britu – Tyesday).
Dzīvesgājums. Tīrs bija slavens ar to, ka sakala ķēdē briesmīgo vilku Fenrīru, kas nokoda viņa labo roku. Reizēm braukāja Tora pērkona karietē.
Vēsture. Tīrs ir indoeiropiešu dievs, etimoloģiski atbilstošs sengrieķu Zevam, senindiešu - Djausam. Romiešu vēsturnieka Tacita darbos Tīrs minēts ar Marsa vārdu, tātad kara dievs.
"Jaunākajās Edās" Tīrs raksturots kā gudrs un visdrosmīgākais no dieviem. Viņu piesauca kaujās un divkaujās. Viens no Tīra keneingiem Edā ir „kaujas dievs.”
Epiteti. "Vienrocis."
Tīra funkcijas. Zinātnieki uzskata, ka skandināvu mitoloģijas evolūcijā Odins lielā mērā esot atņēmis Tīram viņa sākotnējās funkcijas. Edā Odins ir kara maģijas dievs, bet Tīrs saglabā funkcijas, kas saistītas ar kara tiesībām, juridisko pusi.
Analogi. Tīrs dažreiz tika pielīdzināts ģermāņu dievam Irminam. Daži pētnieki viņu pielīdzina arī Tuisto. Tīram analogs ir senais ķeltu dievs Nuadu, kurš arī bija ar zobenu bruņots vienrocis.
1.zīm. Vikingu attēlots Tīrs. Zviedrija, ~700.g.
Mīti. Tīrs, uzliekot cvergu izkalto ķēdi vilkam Fenriram, zaudēja labo roku. No tā arī cēlies viņa epitets - „Vienrocis.”
Ragnarjorkā Tīrs cīnījās ar dēmonisko suni Gamu. Cīņā abi gāja bojā.
Saites.
Skandināvu mitoloģija.
