Tušpa
Saukta arī par Vanu.
Urartu senpilsēta Vana ezera austreņu krastā, mūsdienu Vanas pilsēta Turcijas teritorijā.
Vēsture. Saskaņā ar armēņu V gs. vēsturnieka Mozus Horinaci pierakstīto leģendu, pilsētu būvējusi ķēniņiene Šamuramata.
IX-VI gs. sākumā pmē. tā bija Urartu valsts galvaspilsēta.
Ķēniņa Išpuina un viņa dēla ķēniņa Menua valdīšanu laikā notika lieli būvdarbi pilsētā. Menua rekonstruēja slaveno Semiramīdas kanālu Vanas pilsētas virzienā.
Tušpa vairākkārt minēta asīriešu rakstu avotos.
735.g.pmē. pilsētu izpostīja asīrieši, taču cietoksni ieņemt nespēja.
VII gs.pmē. ķēniņa rezidence tika pārnesta uz Toprakhales virsotnēm, kas atradās Tušpas pilsētas robežās.
Cietoksni izpostīja mīdieši VI gs.pmē. sākumā, taču Ahemenīdu laikā dzīve cietoksnī turpinājās.
Arhitektūra. Tušpas citadele atrodas uz paaugstinājuma, kas paceļas virs ezera zemā krasta. Pati pilsēta izvietojās citadeles klints piekājē, mūsdienu Vanas pilsētas vietā.
Izpēte. V gs. armēņu vēsturnieka Mozus Horinaci pierakstos saglabājies detalizēts klints un kanāla apraksts un viņš arī atstāstījis leģendu par to, ka pilsētu uzcēlusi ķēniņiene Semiramīda (Šamuramata). Lai pārbaudītu šīs ziņas, 1927.gadā arheologs F.Šulcs veica izrakumus, aprakstīja cietokšņa sienu atliekas, klintī izcirstās telpas (iespējams, ķēniņu kaoenes) un nokopētus ķīļraksta uzrakstus.
1916.gadā I.A.Orbeli klints dienvidu nogāzē atklāja nišu, kurā atradās liela stēla ar ķēniņa Sardūra II stēlu
Aplūkojamie objekti.
Menua kanāls. Tas piegādā ūdeni no Hošabas upes uz Tušpas (Vanas) pilsētu. To ierīkoja urartu ķēniņš Menua. Tā garums ir 80 km, platums – 4,5 m, dziļums – 1,5 m. kanāls kalpo līdz pat šai dienai un turpina piegādāt ūdeni Vanas un vēl 25 apkārtējo ciemu laukiem.
Semiramīdas kanāls. To Tušpas virzienā rekonstruēja Menua, tā iemesla dēļ, ka Vana ezera ūdens nebija izmantojams dzeršanai. Kanāls pievadīja pilsētai kalnu avotu ūdeni.
Haldi svētnīca Tušpā. Tušpā uzietas šīs svētnīcas drupas.
Cietokšņa drupas.
Daudzu telpu celtnes. Tās izcirstas Vanas klintī, iespējams, ķēniņu kapenes.
Atradumi.
Tušpas lidaparāta modelis.
Šardūra II hronikas stēla. No VIII gs.pmē. vidus.
Daudz urartu ķīļrakstu uzrakstu.
"Horhoras hronika." Ķēniņa Argišta I hronika ķīļrakstā.
Saites.
Urartu kultūras centri.
Tupšas lidaparāts.
Turcija.
