Tuvas valsts (1914.-1944.g.)
Neatkarīgā Tuva (1914.-1944.g.). Tuvieši ieguva neatkarību 1914.gadā pēc mančžūru Ķīnas impērijas sabrukuma.
1924.gadā Tuvu atzina PSRS, bet 1926.gadā - Mongolija.
Krievijas impērijas sastāvā (1944.-šodien.). 1944.gada padomju bruņotie spēki iebruka kādreizējā Ķīnas reģionā Tannu-Tuvā un 1944.gada 11.oktobrī inkorporēja to Krievijas Padomju federatīvās sociālistiskās republikas sastāvā kā Tuvas Autonomo apgabalu. 1961.gadā apgabals ieguva nozīmīgāko Tuvas Autonomās republikas statusu. Tas ietvēra sevi 65 830 kvadrātjūdžu teritorijas ar 231 000 iedzīvotāju, kas lielākoties bija tjurku izcelsmes.
Tuviešiem ir uzreiz divas pilsonības.
Mūsdienas. Pēc PSRS sabrukuma tuvieši ir spējuši lēnām no valsts gandrīz vai pilnīgi izspiest krievu okupantus, kuru skaits Tuvā ir samazinājies no 37% līdz 8%. Tuvas varas iestādes priekšroku darbā dod etniskajiem tuviešiem, krievu valoda iziet no aprites un kļuvusi gandrīz vai par svešvalodu.
Aplūkojamie objekti.
Ķēniņu ieleja. ("Долина царей") Senu valdnieku apbedījumi.
Alteja. Saukta par "Krievijas Atlantīdu." Parādās no ūdens apakšas tikai dažas nedēļas gadā. 2000 gadu vecā sievietes apbedījumātika uziets interesants aksesuārs - akmens plāksnīte 18 x 9 cm izmēros ar inkrustācijām - serdoliku, perlamutru un tirkīzu. Tādēļ arheologi jojojoties nodēvējuši apglabāto par "Natašu ar aifonu." Sievietes josta izrotāta arķīniešu ušu monētām, tādēļ zinātniekiem bija viegli datēt apbedījumu - 2137 gadi atpakaļ.
Saites.
Tuvieši.
