_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Telipins
Anatolijas pussalā bija izplatīti mīti par debesu vētras dieva un viņa dēla Telipina pazušanu un atgriešanos - hetu tekstu kataloga plāksnītes CTH 325 (mīts par vētras dieva pazušanu) un CTH 324 (mīts par Telipinu). Sākotnēji Telipins bija hatu dievs, kas bija saistīts ar kultūraugiem un daži aspekti viņam bija kopīgi ar vētras dievībām. Abos mītos vēstīts, ka vētras dievs pazūd dusmu pilns, izraisot sausumu, badu un vairošanās pārtraukumu. Saules dievs uzaicina visus dievus uz mielastu, taču viņi nespēj remdēt izsalkumu un slāpes.
Lielākajā daļā versiju parasti tas ir pazudušā dieva tēvs, kurš pamana dēla prombūtni un informē pārējos dievus. Pašu dievu meklējumi beidzās bez rezultātiem, tāpēc tiek nosūtīts ērglis, taču arī tas atgriežas, neko neatradis. Dieviem par lielu pārsteigumu uzdevumu sekmīgi paveic mazā bite un, kā vēstīts CTH 325 § 18′′ plāksnītes tekstā, vētras dieva atgriešanās tiek nosvinēta ar bagātīgu mielastu.
Matušeka atzīmē, ka Anatolijas mītiem ir noteikti kopīgi motīvi ar NI 12501:
1. Dievs kā lietus nesējs;
2. Dieva pazušana un atgriešanās ar no tām izrietošajām negatīvajām un pozitīvajām sekām;
3. Tēva paziņojums par dēla pazušanu;
4. Bezpalīdzīgi dievi;
5. Dzīvnieka paveikts uzdevums.
Saites.
Hetu reliģija.
