Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
Feodāla valsts Vidusāzijā un ZA Irānā ar glvaspilsētu Nišapūrā.
Vēsture. Dibinājis Tahīrs ibn Huseins, kas bija kalifāta vietvaldis Horasānā.
Viņa dēli Taļha (822.-828.g.) un Abdallahs (828.-844.g.) nostiprināja Tahirīdu valsts patstāvību, tikai nomināli skaitoties par arābu kalifa vasaļiem.
Emīrs Abdallahs centās apspiest nepārtrauktās zemnieku sacelšanās, no kurām vislielākā bija Hamzas haridžīta sacelšanās Seistānā (apspiesta 831.g.), tiecoties izveidot stingri centralizētu varu. Viņš sakārtoja ūdens lietotāju tiesiskās normas, zināmā mērā centās ierobežot feodāļu un valsts ierēdņu patvaļu attiecībā uz zemniekiem un amatniekiem, tomēr šie pasākumi nespēja izkliedēt šķiru pretrunas Tahirīdu valstī.
Tahirīdu valsti 873.gadā ieņemot Nišapūru sagrāva Jakubs ibn Leiss Safars.
Reliģija. Tahirīdi uzspieda islāmu, cerot uz musulmaņu garīdzniecības atbalstu centralizācijas politikā.
Kultūra. Abdallaha un Tahīra II (844.-862.g.) valdīšanu laikā atdzima Vidusāzijas tautu kultūras un pat sasniedza zināmu uzplaukumu. Tahirīdu galmā, līdz ar literatūras un zinātnes attīstību arābu valodā, savu vietu ieņēma arī toreizējā tadžiku iedzīvotāju sarunvaloda - dari.
