Tjurku kaganāts (552.-745.g.)
Tjurku cilšu dibināts veidojums Centrālāzijā, kas pastāvēja no 552. līdz 745.gadam.
Vēsture. Tjurki nodarbojās arī ar klejotāju lopkopību, medībām.
545.gadā tjurki sagrāva uiguru ciltis (tele), bet 551.gadā - žužanus (arī uiguru cilts?).
Vadonis Bumins (miris 522.g.) pasludināja sevi par kaganu. Kaganātu nodibināja 552.gadā tjurku cilšu savienība, un tā priekšgalā stājās viens no huņņu cilšu vadītājiem - Ašins. Nozīmīga kaganāta nodarbe bija sirojumi.
555.gadā jau visa Centrālāzija, ieskaitot kidaņus Rietummandžūrijā un Jeņisejas kirgīzus, bija Tjurku kaganāta pakļautībā. kagana rezidence tika pārnesta uz Orhonas upes augšteci.
VI gs. hazārus pakļāva Tjurku kaganāts.
Bumina brālis Istems (miris 576.g.) VI gs. 60.gados sagrāva Etalītu valsti Centrālāzijā.
Muhankagans (553.-572.g.) padarīja no Tjurku kaganāta atkarīgas Čžou un Czi valstiņas Ziemeļķīnā.
Uzreiz pēc tam Tjurku kaganāts savienībā ar Bizantiju sāka karu pret Persiju par kontroli pār Lielo Zīda ceļu.
571.gadā pēc tjurku karagājiena uz Persiju, robeža tika noteikta pa Amudarju.
Laikā no 588.-589.gadiem Tjurku kaganāts pievienoja vairākus apgabalus Amudarjas rieteņu krastā.
Savienība ar Bizantiju ne reizi vien tika pārkāpta: 576.gadā tjurki ieņēma Bosporu (Kerču).
Pēc Tjurku kaganāta sabrukuma VII gs. vidū hazāri izveidoja Hazāru kaganātu.
Saites.
Tjurki.
