Aliens

Teherānas konference (1943.g.)

No krievu puses apsardzi nodrošināja čekistu pulks, ko komandēja Kaimanovs (Кайманов). 

Amerikas cionistu organizācijas vēlējās "Krimas Kalifornijas" izveidošanu, ko 1943.gada 2.februārī sarunās ar Staļinu Teherānā prasīja Rūzvelts kā kompensāciju par 2.frontes atvēršanu Eiropā pret vācu nacistiem. Rūzvelts pat esot draudējis ar lendlīzes pārtraukšanu, jo žīdu lobijs ASV bijis ļoti norūpējies par žīdu stāvokli Krimā. Tādēļ Normandijas desants esot aizkavējies par veselu gadu.

Vācu atentāta plāns pret "lielo trijnieku." "Длинный прыжок."
Operāciju esot bijis uzdots vadīt Oto Skorceni.
Viena no tiem izlūkiem, kas novērsa vācu atentātu, bija Goāra Vartanjana (Гоар Вартанян - mirusi 2019.gadā 94 gadu vecumā), Viņa bija padomju spiedze nelegāle, kopā ar savu vīru Gevorku Vartanjanu (Геворк Вартанян) neitralizēja nacistu aģentūras tīklu Irānā.
Rietumos vēsturnieku uzskata, ka visas ziņas par operāciju "Garais lēciens"ir padomju propagandas izdomājums. Skorceni par gatavošanos šai operācijai neko neesot stāstījis, bez tam fiziski nav varējis piedalīties, jo tai laikā glābis Musolīni. Krievi apgalvo, ka Skorceni esot bijis pietiekami mobils, lai vienlaikus vadītu vairākas operācijas.
Pirmais aizdomas par falšu izteica vēsturnieks Donals O'Salivans. krievi viņa "vēsturnieku" grib likt pēdiņās, jo viņš strādājis Deutsche Welle krievu nodaļā, tātad - propagandists un sovjetologs.

Teherānas konference un Latvija. Jau pirms Teherānas ārlietu ministru konferencē Maskavā 1943.gada oktobrī ASV valsts sekretārs Kordels Hells (Cordell Hull), kuram bija dotas pilnvaras paust Savienoto Valstu nostāju Baltijas jautājumā, skaidri pateica, ka ASV negrasās karot ar Padomju Savienību Baltijas valstu dēļ. Viņš norādīja: „Bet tas ir Krievijas pašas interesēs, raugoties uz tās pozīciju no pasaules viedokļa: būtu laba lieta, ja Krievija gribētu pāris gadus pēc kara izdarīt otru plebiscītu Baltijas valstīs. Krievija ir apmierināta, ka izdarītais plebiscīts (1940.gada jūlija pseidovēlēšanas) uzskatāms par noslēgumu, bet pārējā pasaule tā nedomā.” To pašu Teherānā pateica arī ASV prezidents Rūzvelts. Taču strikti pret Baltijas valstu atkaliekļaušanu PSRS sastāvā viņš neiestājās. 
Baltijas tautām liktenīgā Rūzvelta un Staļina apspriede no tika krievpadomju sūtniecībā Teherānā 1943.gada 1.decembrī plkst. 15:20 pēc vietējā laika. Citāts no amerikāņu diplomātiskajiem dokumentiem: "...Prezidents tālāk teica, ka Savienotajās Valstīs esot arī zināms skaits lietuviešu, latviešu un igauņi izcelsmes ļaužu... Viņš teica, ka viņš pilnīgi saprotot [fully realized], ka trīs Baltijas republikas esot pagātnē un atkal pēdējā laikā bijušas krievijas sastāvdaļa [part of Russia], un jokojot piemetināja, ka Padomju armija atkal okupēs šos apgabalus [areas], viņš nedomājot par to [on this point] karot ar Padomju Savienību. Viņš personīgi esot pārliecināts, ka nobalsošanas gadījumā [minēto zemju] ļaudis nobalsotu par pievienošanos Padomju Savienībai. Prezidents [piebilda], ka, taisnību sakot, sabiedrība [Savienotās Valstis] to nezinot un nesaprotot." /Foreign Relations of the United States. The Conferences of Cairo and Teheran, 1943.g. 594.-596.lpp./

Konferences oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka Lielais trijnieks atstāja konferenci būdami "draugi kā faktiski,tā arī savā garā un nolūkos" (in fact, in spirit and purpose).

Eksistē versija, ka Hitlers esot pavēlējis Skorceni Teherānas konferences laikā, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies.

Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).