Tibetiešu mirušo grāmata
Populārākais tibetiešu budisma literatūras darbs ar oriģinālo nosaukumu - Bardo Thodol (“Atbrīvošanās klausoties, atrodoties starpstāvoklī”), kas Rietumos pazīstams ar nosaukumu “Tibetiešu mirušo grāmata.”
Teksts paredzēts, lai mirušajam, atbilstoši tibetiešu priekšstatiem par apziņas nemirstību, palīdzētu pārvarēt grūtības un šķēršļus (viņa psihes neapzinātās spēles, tieksmju personificējumus, draudzīgus un naidīgus dievību tēlus), ar kuriem tam jāsastopas pēcnāves stāvoklī - bardo, – laikā starp nāvi un atkārtotu iemiesošanos. Bardo Thodol tiek lasīts gan dzīves laikā, gan arī īsi pirms un pēc nāves, kad pie mirušā, veicot arī atbilstošus rituālus, to dara mācīts lama.
Bardo Thodol ir daļa no plašākas mācības par atbrīvošanos, kuru pēc tibetiešu tradīcijas VIII gs. sarakstījis ņingmas skolas dibinātājs Padmasambhava, bet XIV gs. no jauna atklājis mūks un skolotājs Karma Lingpa (1326.–1386.g.).
Angļu valodā Bardo Thodol pēc kāda angliski protoša tibetiešu mūka tulkojuma, to izrediģējot atbilstoši savam teozofijā un vēdantā balstītajam pasaulskatam, pirmo reizi 1927.g. izdeva Valters Evanss-Vencs. Nosaukumu “Mirušo grāmata,” kāds nebija pazīstams Tibetā, Evanss-Vencs izdomāja pats, vadoties pēc paralēlēm, kādas viņš saskatīja ar angliski jau publicēto Ēģiptiešu mirušo grāmatu.
Pēc Evansa-Venca izdevuma “Tibetas mirušo grāmata” eiropiešu valodās tulkota vēl vairākkārt. Tulkojumu latviešu valodā sagatavojis Aliens.lv ilgadējs lasītājs un budisma praktizētājs Imants Kore, izmantojot 1975.g. publicēto tibetiešu budisma kagju skolas skolotāja Čogjama Trungpas tulkojumu angļu valodā un tā pārcēlumu krieviski. No sirds pateicamies Imantam par ieguldīto darbu!
Saites.
"Atbrīvošanās klausoties, atrodoties starpstāvoklī." Teksts.
