Selenīti
- Detaļas
- 2560 skatījumi
Mēness iedzīvotāji zinātniskās fantastikas literatūrā.
Selenītu meklējumi un apraksti. Sengrieķu autoram Lukiānam pieder senākais rakstu darbs, kas tēlo lidojumu uz Mēnesi - "Ceļojums uz Mēnesi, Sauli un Gaismekļiem, kas atrodas starp Plejādēm un Hiādēm,” kurā viņš pirmais apraksta Mēness iedzīvotājus hipogrifus. Ceļotājus sagūstījuši hipogrifi, cilvēki, kuri jājuši uz īpašas sugas spārnotiem ēzeļiem ar trim galvām un, kuru spārni bija taisni neaptverami. Visvairāk ceļotājus interesējuši nevis Mēness topogrāfiskie dati, bet Mēness iedzīvotāju skaits, viņu raibums, dažādība, un savādās ērmotās ieražas, kuras ļoti atšķīrušās no Zemes iedzīvotāju ieražām. Ceļotāji uz Mēness nonāca laikā, kad Mēness iedzīvotāji gatavojušies karam ar Saules iedzīvotājiem. Lukiāns un viņa ceļabiedri redzēja Mēness iedzīvotāju lielo armiju sapulcinātu vienkopus. Redzējuši dīvainus jātniekus, kuri sēdēja uz milzu putniem, citi savukārt jājuši uz milzu blusām, kas bija divdesmit ziloņu lielumā. Lukiāns sīki apraksta Mēness iedzīvotāju jeb selenītu karaspēka iekārtu un izskatu, kā arī sniedz paskaidrojumus par selenītiem. Piemēram, Mēness cilvēkam novecojot, viņš nenomirst, bet pārvēršas dūmu mākonī. Mēness cilvēki neuzņem nekādu barību, viņi tikai ieelpo ceptu varžu tvaikus. Selenītu dzēriens esot bijis glāzē saspiests gaiss. Tāpat Mēness cilvēki varējuši pēc vajadzības lietot vai izņemt savas acis un tas esot bijis dikti praktiski, jo acu pazaudēšanas gadījumā selenīts varēja aizņemties acis arī no kaimiņa. Selenītu ausis bijušas plakana stāda lapas. Bagātie Mēness iedzīvotāji valkājuši stikla apģērbu, pārējie - vara apģērbu.
Uzskats, ka Mēness ir apdzīvots, pastāvēja jau antīkajā pasaulē un viduslaikos. Savulaik lielu traci sacēla nepatiesā ziņa, ka it kā slavenais astronoms Džons Heršels 1833.gadā uz Mēness novērojis upes, jūras, atmosfēru un pat augus un dzīvas būtnes.
Saskaņā ar mūsdienu zinātnes atziņām, dzīvu būtņu uz Mēness nav. Tomēr naivie selenītu meklējumi devuši grūdienu zinātnei meklēt ĀC vispār. XX gs. radās jaunas versijas par selenītiem, saskaņā ar kurām anomālās parādības uz Mēness tika uzskatītas par citplanētiešu darbības izpausmēm. Mēness, iespējams, kalpo kā Zemes novērošanas bāze.
1949.gadā spāņu inženieris S.Kampo izvirzīja pieņēmumu, ka dzīvi palikušie ĀC pārstāvji, kas atradušies uz augsta attīstības līmeņa un izzuda pēc tehnogēnas katastrofas, spējuši uz Mēness virsmas ierīkot bāzi. Tiesa gan, šāda doma lidoja gaisā jau ilgi pirms viņa, un daudzi būtu bijuši gatavi zem tās parakstīties. Mēness pat ticis uzskatīts par ZMP, kaut ko līdzīgu kosmiskam Noāsa šķirstam.
Saites.
Mēness.
Ārpuszemes civilizācijas.
