Skraings
- Detaļas
- 1969 skatījumi
Kontaktēšanās ar garu pasauli ar kristāla bumbas palīdzību. Būtībā - astrālo ainu sensora attālināta uztveršana.
Svarīgi, ka skraings ir nevis psihiskas spējas, kas nav atkarīga no attieksmes pret astrālo projekciju, bet gan pirmais astrālās uztveršanas līmenis
Vēsture. Kalnu kristāla gabaliņi uzieti šamaņu apbedījumos alās.
Grieķi un romieši izmantoja kalu kristālu vīziju un astrālo projekciju izsaukšanai - skraingam. Plīnijs vecākais savā Dabas vēsturē" stāsta, ka uz kristāla sfēram pareģojis persiešu burvis Osfanēss.
Viduslaikos kristēla sfērā pareģoja Džona Dī pieņemtais pareģis Edvards Kellijs, kas lietoja vairākas nelielas kristāla lodes. Labākie no rezultātiem tika sasniegti ar kristāla lodi, ko mistiķiem apportēja Tās Puses spēki (ļoti interesants fakts!). Liekas,ka izziņas procesā šī kristāla sfēra darbojās ne tikai kā logs, kurā varēja skatīties, bet arī kā spēka matrica un astrālais portāls. Reizumis lode apgaismojās pati no savas iekšējās gaismas. Gari caur lodi ienāca istabā,kurā strādāja Dī un Kellijs, bet Kellijs caur šo lodi nosūtīja savu aziņu astrālā.
Iespējams, ka tieši tāpat darbojās arī slavenie kristāla galvaskausi.
Sfēru uzbūve. Lielās sfēras maksā dārgi. Sfēra, ar 3 collu diametru, tiek uzskatīta par lielu. Ja tādai turklāt nav arī plaisu, tad tās cena ir diapazonā no 2-3 tūkstošiem dolāru. Tomēr labi darbojas arī kristāli ar defektiem, tieši tādas ir vairums lodes, kas nākušas no pagātnes.
Skrainga tehnika. Jānoguļas uz muguras un sfēra jānovieto saules pinuma ieplakā. Rokas jāsakrusto uz kristāla, lai tas nenokristu.
Viduslaiku mistiķi uzskata, ka kristāli ir Mēness akmeņi. Cauri kristāla lodei nakošā gaisma atgādina Mēness sudrabaino gaismu.
Kritika. Zinātne patlaban nespēj izskaidrot, kādi kristālos ieslēgtie dabas spēki izraisa izmainītu apziņas stāvokli. Iespējams, cilvēku pašhipnzē ieved lūkošanās uz pulēto uz spīguļojošo kristāla virsu. Iespējams, tas kaut kādā mērā tā arī ir, tomēr neizskaidro, kādēļ līdzīgs efekts nav citiem spīguļojošiem priekšmetiem.
Edvarda Kellija darbošanās ar kristāla lodēm. E.Kellijs bija britu mistiķis, ko darbam ar kristāliem noalgoja britu galma astrologs, alķīmiķis un ģeogrāfs Džons Dī. Viņš redzēja garus kalna kristāla bumbā un ziņoja Dī par to darbībām un runām, bet tas, savukārt, pierakstīja viņa vārdus dienasgrāmatā. Gandrīz visu sēnohiskos kontaktus, ko Džons Dī bija pierakstījis laikā no 1582.-1587.gadam, bija novadījis Edvards Kellijs ar vairāku mazu dabiskā kristāla bumbiņu palīdzību.
Kellijs kristāla bumbā novēroja arī sarežģītas astrālas ainavas. Reizēm gari pilnībā iznāca no kristāla un stājās Kellija astrālās redzes priekšā istabā. Dī tos nevarēja redzēt, jo viņam nebija Kellija ekstrasensorās dotības. Reizēm tie Kellijam pat pieskārās, un viņš šos pieskārienus jutis: reiz viņš sajuta smagu spiedienu uz labo plecu, bet citreiz kāds sagrābis to aiz galvas.
Kellijam izplūda robeža starp astrālo un fizisko pasauli. Reiz, kad Kellijs lasīja un ar nodomu ignorēja Madimu (Dī sargātāju-garu), tas sāka klaudzināt pa grāmatas vāku, tā cenšoties pievērst sev uzmanību. Galu galā pat mēģināja izraut Kellijam grāmatu no rokām. Dī neredzēja garu, taču dzirdēja klaudzināšanu pa pergamenta vāku. Citu reizi gars notrieca istabā priekšmetu un abi redzēja kā tas krīt. Viszīmīgākā fiziskā izpausme bija tas, ka no gaisa uzradās kristāla bumba tieši zem darbistabas loga. Vēlāk šī lode kļuva par galveno lodi (?) viņa darbā, un Kellijs ar to sasniedza lieliskus rezultātus.
Liekas, ka kontaktu rezultātā kristāls darbojās kā portāls uz Citpasauli. Reizēm tas laistījās iekšējā gaismā. Gari caur to ienāca istabā, kurā strādāja Kellijs. Kellijs toties ceur to sūtīja savu apziņu uz astrālajām pasaulēm, tā ka ne tikai tās redzēja, bet arī tajās pabija.
Saites.
Kristāla lodes.
Kristāla galvaskausi.
