Šimpanzes, šimpanžu ģints
Chimpansee, arī Pan.
Šimpanžu apakšdzimtas ģints ar divām sugām - šimpanzi un bonobo.
Atdalījušies no kopēja hominīdu evolūcionārā zara apmēram pirms 5 miljoniem gadu, tātad no cilvēkveidīgajiem pērtiķiem tie ir vistuvākie cilvēkam.
Bonobo. Sakts arī par mazo šimpanzi (Chimpansee paniscus).
Pētniecība. Dž.Gudola kļuva ievērojama pateicoties savam ilggadīgajam pētniecības darbam Gombi rezervātā Tanzānijā, kur, sākot no 1960.gada, viņa pētīja šimpanžu izturēšanos un sociālās attiecības. Gudola bija pirmā, kas atklāja, ka šimpanzes nebūt nav tikai veģetārieši, tie prot izmantot rīkus un, lai saglabātu sociālo stāvokli, spēj ne tikai uzbrukt, bet arī nogalināt sugas brāļus un māsas.
1964.gadā Gēteborgā (Zviedrija) tika sarīkota šimpanzes zīmētu gleznu izstāde, ko uzdeva par nevienam nezināma franču avangardista Pjēra Braso gleznām.
Veicot eksperimentus ar šimpanzēm, 1988.gadā tika identificēts vīruss, ko nosauca par C hepatītu.
Šimpanzēm draud izmiršana, jo to skaits samazinājies no 2 miljoniem (1960.gadā) līdz 300 000 patlaban.
Mūsdienu šimpanzes pārtikā lieto pārsvarā koku lapas.
Šimpanžu vislielākie ienaidnieki ir leopardi.
Radniecība ar cilvēku. Šimpanzēm ar cilvēku ir kopējas tikai 2 morfoloģiskās pazīmes (atšķirībā no orangutāniem, kuriem 28!).
Raksti.
Cilvēki un šimpanzes ģenētiski ir daudz tuvāki nekā atsevišķas rauga sēņu sugas.
Novērojumi liecina: šimpanzes spēj kalt nākotnes plānus.
Šimpanzes nepamet bāreņus.
Kā dzīvnieki uztver pagātniun tagadni?
Saites.
Pērtiķi.
