Sagāns, Karls (1934.-1996.g.)
Carl Edward Sagan.
Slavens amerikāņu astronoms un zinātnes popularizētājs, skeptiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1934.gada 9.novembrī.
1958.gadā ASV Gaisa spēku pavēlniecība vērsās pie fiziķa Leonarda Reifela, uzdodot viņam veikt aprēķinus, kā panākt, lai atomsprādziena sēne uz Mēness būtu pēc iespējas vizuāli iespaidīgāka, skatoties no Zemes. Projektam, protams, tika noteikts augstākā līmeņa slepenības statuss un tam piešķīra konspiratīvo nosaukumu "Mēness izpētes lidojumu pētījums" kā arī koda numuru A119. Viens no zinātniekiem, ko Bruņojuma pētījumu fondā (šodien Ilinoisas Tehnoloģiju izpētes institūts) nepieciešamo aprēķinu veikšanai nolīga Reifels, bija jaunais Karls Sagāns, kas tolaik tur studēja aspirantūrā. K.Sagāns, vēlāk pasaulslavens astronoms un zinātnes popularizētājs, projekta A119 vajadzībām modelēja iespējamo gāzu un putekļa mākoņa izplatību vājas gravitācijas apstākļos. Sarunā ar britu izdevumu The Observer Reifels 2000.gadā viņš atzina, ka Savienotās Valstis tehniski varēja izšaut atombumbu uz Mēnesi sākot ar 1959.gadu, kad bija sekmīgi izmēģinājušas savu pirmo starpkontinentālo raķeti.
Par laimi ASV Gaisa spēku uzbrukums Mēnesim netika īstenots. Visdrīzāk projektu pārtrauca, jo saprata, ka starptautiskais nosodījums šādai izrīcībai varētu valstij nest vairāk zaudējumus nekā ieguvumus.
ASV Gaisa spēki uz jautājumiem par projektu A119 joprojām neko neatbild un par to līdz šim vispār nebūtu nekas zināms, ja vien ne tas pats K.Sagāns, kura biogrāfs Kejs Deividsons 1990.gados atklāja, ka K.Sagāns, iesniedzot pieteikumu darbam Millera institūtā Bērklijā, ir minējis savu līdzdalību "Mēness izpētes lidojumu pētījumā."
L.Reifels, daudzu slepenu ASV militāro projektu dalībnieks, uzskata, ka K.Sagāns rīkojies bezatbildīgi, apdraudot nacionālo drošību: "Projekta slepenības statuss bija labi zināms." "Ja Sagāns par savu līdzdalību [projektā] gribēja kaut ko atklāt kādai trešajai pusei, tad viņam par to vispirms vajadzēja ziņot man kā savam toreizējam bosam. Man šo pieprasījumu vajadzētu nodot tālāk Gaisa spēkiem un, zinot toreizējo saspringto situāciju, nav domājams, ka viņš saņemtu atļauju."
Mums, savukārt, K.Sagānam nekā pārmetama nav - varam viņam tikai pateikties par iespēju atvērt vēl vienu slepenības plīvura aizklātu nesenās vēstures lappusi.
Miris 1996.gada 20.decembrī.
Sagāns pret paleokontakta hipotēzi. Amerikāņu un padomju astrofiziķi Karls Sagāns un Josifs Šklovskis (bijis PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis) uzrakstīja ASV 1966.gadā izdotu grāmatu „Saprātīga dzīvība Visumā” (Intelligent Life in the Universe). Paleokontakta varbūtībai abi zinātnieki šajā grāmatā atvēlēja veselu nodaļu. Viņuprāt zinātnieki un vēsturnieki nopietni varētu apsvērt iespēju, ka ārpuszemes kontakti notikuši rakstītās vēstures laikā. Tomēr Sagāns un Šklovskis uzsvēra, ka šīs idejas ir spekulatīvas un nepierādītas.
Šklovskis un Sagāns argumentēja, ka:
1) ārpuszemes civilizāciju starpzvaigžņu ceļošana, pārvietojoties tuvu gaismas ātrumam, ir iespējama;
2) atkārtoti ārpuszemes civilizāciju apmeklējumi uz Zemes ir ticami;
3) senie mitoloģiskie stāsti varētu izrādīties uzticams veids, kā aprakstīt kontaktu ar atnācējiem.
Ilustrācijai Šklovskis un Sagāns citēja babiloniešu vēsturnieka Bērosa pierakstīto stāstu par Oanesu, zivjcilvēku, kas senajiem šumeriem mācījis lauksaimniecību, matemātiku un mākslu, interpretējot to kā iespējamo paleokontakta norises aprakstu.
Savā 1979.gadā izdotajā grāmatā "Broca's Brain" Karls Sagāns apgalvo, ka viņš un J.Šklovskis, iespējams, XX gadsimta 70.gados iedvesmoja par senajiem astronautiem vēstošu grāmatu vilni, izsakot kritiku Dēnikenam un citiem līdzīgā stilā rakstošiem autoriem, kuri šīs idejas pasniedza nevis kā piesardzīgus pieņēmumus, bet kā „ticamus ārpuszemes kontakta pierādījumus.” Sagāns polemizēja, ka, lai gan daudzas leģendas, artefakti un atsevišķi nozīmīgi mākslas darbi šajās grāmatās ir minēti kā seno astronautu teorijas pierādījumi, tomēr tie nav aplūkoti pietiekami kritiski, un, bez šaubām, ir skaidrojami daudz vienkāršāk. Sagāns arī vairākkārt atkārto agrāko secinājumu, ka ārpuszemes civilizāciju apmeklējumi pagātnē ir iespējami, bet nepierādīti.
Darbi.
Carl Sagan, Thornton Page kā redaktori. "UFO's: A Scientific Debate." Ņujorka: W.W.Norton, 1974.g.
Raksti.
Atbildot Sputņik-1 panākumiem, ASV plānoja uzspridzināt atombumbu uz Mēness.
Saites.
Skeptiķi.
