Stīls, Edvards
Imūnreakcijās mutācijas notiek vidēji vienā no 1000 gēniem. Tātad imūnreakcijās mutācijas nav nejaušas. To pirmais atklāja Edvards Stīls 80–to gadu sākumā, jauns zinātnieks, kurš strādāja Kanādā pie darvinista, Nob. prēm. Laureāta Pītera Medavara.
Atklātā fakta neatbilstība darvinisma nejaušībām tā sanikno Pīteru Medavaru - laboratorijas vadītāju, ka Stīls ne tikai tiek padzīts no darba, bet Medavars viņam vispār aizliedz nodarboties ar zinātni.
Pats Medavars atkārto Stīla eksperimentu, un arī atklāj to pašu, – imūnreakcijās gēnu mutāciju frekvence ir 1:1000. Tomēr vecais buks, neraugoties uz eksperimentiem, nevar atteikties no darvinistiskā pieņēmuma – mutācijas ir nejaušas. Pretējo viedokli viņš nosauc par „intelektuāli nepilnvērtīgu koncepciju.”
Stīls spiests aizbraukt uz Austrāliju, kur darbu Universitātē dabū, tikai pateicoties Popera ieteikuma vēstulei. Kanādas darvinisti pasaules otrajā malā nespēj to aizkavēt.
Pāris gadus vēlāk to pašu, ko Edvards Stīls, atklāj Eiropā strādājošs japānis Tonegava: Filozofu kungiem un Stīlam bij taisnība - imūnreakcijās mutācijas nav neajaušas.
Par Stīlu vēlāk startējušais Tonegava saņem Nobela prēmiju, bet Edvards Stīls, kuram prēmija būtu atbilstoša vairāk, Austrālijā izdod grāmatu, kurā detaļās apraksta to, ko filozofu kungi sauktu par „šūnu domāšanu.”
