Saulpurene
Trollius europaeus. Nosaukums no latīņu val. vārda trulleus - "apaļš trauks vai bļoda."
Pazīstams ar nosaukumu arī "sviesta bumba," "sviesta piks," "apaļā purene," "vējpurene," "kundzene," "vācpurniņi," "āžpoga," "buļļpiere," "bumbuļpuķe," "cāļa galva," "dzegužbumba," "sviestene," "zaķupoga," "aungalviņa," "sviestpurene," "sviesta bunga," "bullīši," "cāļa poga," "buļļa piere," "bumbulīši," u.c.
Krāšņi ziedošu dabisku pļavu iemītniece Eiropā, raksturīga ziemeļu un kalnu apvidiem.
Augs ir viegli indīgs tā sulas dēļ. Bīstamību zaudē sakaltētā veidā.
Apraksts. Daudzgadīgs augs ar dzelteniem un apaļiem ziediem apmēram 3 cm diametrā. Oirmajā gadā tas neuzzied. Pēc noziedēšanas veidojas mazam čiekuriņam līdzīgs auglītis - someņu kopauglis. tas pildīts 1-1,5 mm sīkām, melnām sēkliņām, kas atgādina magoņu melnos punktiņus.
Saulpurenei ir stāvs stublājs, uz kura staraini sadalītas augšējās lapas, bet apakšējām raksturīgi gari kāti, kur lapas saglabājas līdz pat rudenim. Ziedi īesēdušies" stublāja galā.
Vēsture. Izskata dēļ senos laikos cilvēki saulpurenei piedēvēja burvju īpašības - ar to padzina ļaunos garus. Skandināvijā leģendas stāsta, ka dzeltenās puķes iecienījuši troļļi tieši to saulainā skaistuma dēļ.
Augs sastopams mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Zied maijā un jūnija sākumā. Drūmākā dienā ziedi cieši aizvērti, pilnībā zieds nekad neatveras un neparāda iekšējās mazās vainaglapas. Tas pasargā zieda putekšņus no samirkšanas lietus laikā. Ziedos ir daudz nektāra, tādēļ tos iecienījušas bites u.c. Dzeltenā zieda viducī ir par dažīem grādiem siltāks, tādēļ te mēdz nakšņot kukaiņi.
Latvijā šī suga sastopama bieži, bet nevienmērīgi - visvairāk Zemgales upju palienās, Lielupes pļavās, arī Vidzemē un Dienvidkurzemē, bet Latgalē un Sēlijā izteikti retāk. Pasliktinoties dabisko zālāju stāvoklim, to kļūst arvien mazāk. Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā iecēla saulpureni par Latvijas 2022.gada augu. Galvenie sugas izzušanas iemesli ir meliorācija.
Nospiedums civilizācijā. Dzejnieks Artūrs Goba puķei veltījis dzejoli "Sviesta bungas:" "dzeltenas saules pikas uz vilkmēlēm saldi kūst."
