Sinepes
Brassica juncea.
Sereptas.
Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs.
Sastopamība. Savvaļā aug Vidusāzijā, daudz kultivē Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā.
Izmantošana. Ievāc sēklas, kurās ir tauku eļļa (apmēram 30%, izmanto tehnikā), glikozīds sinigrīns, minerālvielas, ogļhidrāti, pektīnvielas.
Medicīnā. No attaukotajām sēklām iegūst pulveri sinepju plāksteriem un ēterisko eļļu (tās 2% šķīdums spirtā ir sinepju spirts).
Sinepju plāksterus un sinepju spirtu plaši izmanto kā ādas kairinātāju līdzekli.
Tāpat lieto (gk. Rietumeiropā) arī melnās sinepes - Brassica nigra.
Pārtikā. No sinepju sēklu pulvera pagatavotās sinepes (tās gatavo galvenokāt no balto sinepju Sinapis alba sēklām) ir iecienīta garšviela, kas sekmē gremošanas sulu izdalīsanos. Lielā daudzumā tās var radīt gremošanas traucējumus, jo spēcīgi kairina kuņģa gļotādu.
Zelta ieguvē. Netradicionāls veids un īpašas raktuves kā iegūt zeltu ar sinepju auga palīdzību. Divi jaunzēlandiešu zinātnieki 1990.gados uzgāja veidu kā šos zaļos augus padarīt par "zelta separatoriem." Viņi ieguva zeltu no Indijas sinepju auga, ko izaudzēja tukšā šahtas iezī, kur iepriekš tika iegūts zelts. Sinepju augs ir spējīgs dabiskā veidā absorbēt iezī atlikušo niecīgo zelta daudzumu. Uzkrājumus auga stublājā un lapās esošo zeltu ekstrahē vienkāršā ķīmiskā procesā, izmantojot amoniju (amonjaku?). No 1 t sausas sinepju augu masas var iegūt līdz pat 10 g zelta.
Aplūkojamie objekti.
Dižonas sinepju muzejs. Atrodas Amora-Maille rūpnīcā Dižonas (Francija) pilsētas nomalē. Dižona bijusi sinepju ražošanas centrs. Sinepju ziedu laiki sākušies tieši hercoga laikos. Apkaimē bijis daudz sinepju ražotņu, jo tepat iegūstama viena no oriģinālās receptes sastāvdaļām – gaišo vīnogu sula. Diemžēl tagad Dižonas sinepes tiek ražotas Kraft Food rūpnīcā Pensilvānijā.
Saites.
Kultūraugi.
