Spektroskopija, spektrometrija
No grieķu valodas vārda skopeō ("skatos").
Fizikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
Kodolspektroskopija - kodolfizikas daļa, kas pētī atomkodolu stāvokļus un kodolstarojumu (piem., alfa, beta, gamma staru) veidus.
Vēsture. 1835.gadā franču filozofs Ogists Konts teica: "Mēs nekad neuzzināsim, no kā sastāv zvaigznes." Taču tikai 15 gadu vēlāk tika izgudrota spektrālanalīze un mēs uzzinājām no kā sastāv zvaigznes.
Lāzera spektrometrija - izmantojot lāzerus.
Masspektrometrija - ???
Siltuma staru spektrometrija. Infrasarkano spektrometru izmanto, lai noteiktu materiālus, ieskaitot arī organiskos polimērus. Šie aparāti reģistrē relatīvo enerģijas daudzumu kā infrasarkanā starojuma viļņu garuma un frekvences funkciju, kad starojums sķērso paraugu. Šo metodi var izmanto, jo katrai vielai ir sev raksturīgā infrasarkano staru caurlaidība un absorbcija, kas atklājas noteiktā spektrā, tā ļaujot identificēt un raksturot paraugu. Piemēram, FTIR (Furje Transform Infra-Red) spektrometrs vai FTIR spektrofotometrs tiek izmantots, lai vienlaicīgi iegūtu visu spektrālo informāciju par paraugu.
Saites.
Transmisijas spektroskopija.
