Aliens

Šumeri

Sena tauta, kas apdzīvoja Divupes dienvidu daļu.

Izcelsme. Pagaidām tā nav skaidra.
Ir vairākas teorijas, piemēram, tāda, ka šumeri, iespējams, bija Ziemeļāfrikas tauta, kas migrēja no Zaļās Sahāras uz Tuvajiem austrumiem, izplatot lauksaimniecību šajā reģionā. Tomēr pierādījumi liecina, ka senākie lauksaimniecības centri reģionā radās Tuvajos austrumos - Auglīgajā pusmēnesī.
Cita teorija kā šumeru pirmdzimteni norāda Dilmūnu, kas, iespējams, atradusies Bahreinas salā Persijas jūras līcī. Neatkarīgi no tā, vai Bahreina bija šumeru pirmdzimtene – viņu leģendās pieminētā Dilmūna, vai arī nē, arheologi salā ir atraduši liecības par augstas civilizācijas klātbūtni – Mezopotāmijas stila apaļos diskus.

Spriežot pēc trūcīgiem lingvistikas un toponīmikas datiem, viņi nebija šīs zemes autohtonie iedzīvotāji, bet gan apdzīvoja to sākot ar IV tk.g.pmē. Vairums vēsturnieku uzskata, ka Šumeras pirmie pastāvīgie iedzīvotāji bija šumeru valodā runājoša Rietumāzijas tauta - par to liecinot pilsētu, upju un nodarbošanos nosaukumi, kas nav raksturīgi nedz semītu, nedz indoeiropiešu valodām.
Iesākumā šumeri aizņēma lielu daļu Divupes, taču vēlāk ap III tk.g.pmē. 2.ceturksni (varbūt vēl agrāk) tika nedaudz atspiesti uz no austrumu semītiem akadiešiem, apmetoties Dienviddivupes ziemeļos.
II tk.g.pmē. 1.pusē šumeri un austrumu semīti saplūda vienā akadiešu tautā.

Šumeru valoda. Valodas radniecība nav noskaidrota. Šumeriem saplūstot ar austrumu akadiešiem vienā tautā II g.tk.pmē. 1.pusē, šumeru valoda Divupē saglabājās kā reliģijas un zinātnes valoda līdz pat II-I gs.pmē. Šumeri bija ķīļraksta sistēmas radītāji.

Antropoloģiski šumeri piederēja pie lielās eiropeīdu rases Vidusjūras un Balkānu-Kaukāza apakšrasēm.

Saites.
Šumeras civilizācija.