Šķīstītava
Latīniski - Ignis purgatorium.
Vieta katoļu kristīgajā mitoloģijā, kur attīras mirušo cilvēku dvēseles pirms došanās uz paradīzi.
Katolismā tiek sludināts, ka pastāv ne tikai elle un paradīze, ko sludina arī pareizticība, bet arī kāda vieta - "šķīstītava." Šķīstītava tiek uztverta kā kāda vieta aizsaulē starp paradīzi un elli, kur to mirušo dvēseles, kas nav apgrūtinātas ar nāves grēkiem un kas nav tūdaļ novirzītas uz paradīzi vai elli, deg attīrošā ugunī - kad grēki būs izpirkti, tās iegūs tiesības doties uz paradīzi.
Šo jēdzienu oficiālajā baznicas terminoloģijā ieviesa pāvests Gregors I Lielais, tomēr par tādu runāja jau daudzi citi dievvārži pirms viņa. Tie uzskatīja, ka uguns, par kuru runāja jau pseidoapustulis Pāvils, varētu degt ne tikai pienākot pasaules galam, bet arī starplaikā starp nāvi un briesmīgo tiesu. Laktancijs savā darbā "Dievišķie uzstādījumi" raksta: "Lai nedomā, ka dvēseles itkā stājas tiesas priekšā uzreiz pēc nāves. Visas dvēseles mīt vienā kopējā vietā, kur gaida pārbaudījumus, kurus tām jāiztur lielā tiesneša priekšā. Tad tās, kas dzīvojušas taisni, iegūs nemirstību; tās, kurām tiks uzieti grēki, augšām necelsies, bet tiks nogāztas tumsā un nolemtas mocībām."
Ar ticību šķīstītavai saistīta arī mācība par "grēku piedošanu" un tirdzniecība ar grēku atlaidēm - induligencēm. Saskaņā ar šo uzstādījumu, Kristus un "svētie" veikuši daudz labu darbu un atstājuši tādu "žēlastības rezervi," ar ko var dzēst (izpirkt) visus cilvēces grēkus. Ar šo "rezervi" rīkojas baznīca un tās galva - pāvests, no kura var nopirkt jebkuru - kā bijušo, tā nākamo grēku piedošanu, tā, faktiski, attaisnojot jebkuru noziegumu.
Gregors I par to: "Dvēselēm var atnest atvieglojumu lūgsnas, kas tiks veiktas, kamēr tās atrodas šķīstītavā. Bet tās atbrīvot no šķīstītavas var ar aizlūgšanu palīdzību, ko notur īpaši šim mērķim."
Tālāk: "Nelaiķu dvēseles nāk pie dzīvajiem; stāstot par savām ciešanām..."
Katoliska mācība par šķīstītavu ir gan līdzeklis ticīgo sirdsapziņas ietekmēšanai, gan arī ienākumu avots baznīcai. Tās jēga ir tāda, ka tad, ja mirušā cilvēka dvēsele nokļūst šķīstītavā, no ticīgajiem - viņa tuviniekiem zemes virsū ir atkarīgs tas, vai dvēsele nonāks paradīzē - ja lūdz un ziedo naudu baznīcai, tad tādejādi var ietekmēt mirušā dvēseles nonākšanu paradīzē un glābt to no "elles mocībām."
Reformācijas radītais protestantisms noraidīja katoļu mācību par šķīstītavu.
Saites.
Romas Katoļu baznīca.
