Srebrenicas slaktiņš
1995.gada jūlijā Srebrenicā serbu karavīri un partizāņi sarīkoja slaktiņu - nogalināja 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu. Tas tiek uzskatīts par lielāko masu slepkavību Eiropā kopš II Pasaules kara.
Notikumu gaita. 1992.gada aprīlī izcēlās sadalīšanās karš, neilgi pēc tam, kad bijusī Dienvidslāvijas Republika pasludināja savu neatkarību. Bosnijas serbu militārie grupējumi, kurus atbalstīja gan Serbijas valdība, gan Dienvidslāvijas Tautas armija, uzsāka karadarbību, ielencot Sarajevu un okupējot vairāk nekā pusi Bosnijas un Hercegovinas teritorijas. 1993.gada aprīlī ANO pasludināja Srebrenicas aplenkto anklāvu Bosnijas ZA par "drošu zonu" ANO aizsardzībā. Taču 1995.gada 11.jūlijā ANO spēku 400 karavīri no Nīderlandes, neko nedarīja, lai novērstu pilsētas ieņemšanu no serbu armijas puses. To pēc Bosnijas Serbu republikas prezidenta R.Karadžiča pavēles veica ģenerāļa R.Mladiča komandētie spēki.
20-25 tūkstoši bēgļu no Srebrenicas patvērās ANO nožogotajā teritorijā Potočaros un ap to. Taču 12.jūlijā serbi nošķīra vīriešus un zēnus un aizveda tos nezināmā virzienā. Parādījās pirmās ziņas, ka viņi tiek nogalināti, kas arī izrādījās tiesa. Dažās nākamajās dienās ap Srebrenicu notika bosniešu vīriešu slapkavošana.
Ap 25 000 sieviešu un bērnu tika deportēti. Daudzas no tām izvaroja.
2005.gadā ANO ģenerālsekretārs atzina, ka viņu karavīri nolaidīgi nenovērsa slaktiņu, un tas paliks kā liels kauna traips ANO vēsturē.
2007.gadā ANO Starptautiskā tiesa Hāgā (pirmo reizi kopš tās rašanās 1947.gadā) atzina notikušo par genocīdu. Vēl 20 gadus pēc slaktiņa dažādās vietās Srebrenicas apkaimē atrod masu apbedījumus, kas upuru skaitu vēl palielina.
2015.gada jūlijā neizdevās pieņemt Lielbritānijas ierosināto rezolūciju atzīt slaktiņu par genocīdu. Krievijas pārstāvis ANO Drošības padomē Anatolijs Čurkins neļāva pieņemt šo rezolūciju, izmantojot veto tiesības.
2017.gada 22.novembrī Hāgas Starptautiskajā tiesā pasludināja notiesājošu spriedumu R.Mladičam - mūža ieslodzījumu.
Saites.
Dienvidslāvija.
