Sjuaņ Czuns (713.-756.g.)
Li Lun-czi.
Tanu dinastijas Ķīnas imperators no 713. līdz 756.gadam.
Dzīvesgājums. Pirmais šī imperatora valdīšanas periods bija no 713.-741.gadam ("Kaijuaņa gadi"). Ķīniešu vēsturnieki šo laiku uzskata par Tanu impērijas ekonomikas un kultūras lielāko uzplaukuma laiku, kā arī vienu no lielākajiem uzplaukumiem feodālā laikmeta vēsturē vispār.
722.gadā tika veikta militārā reforma. Iepriekš armijā tika obligāti iesaukti, bet pēc reformas armijā kā algotņus vervēja zemniekus, kas bija palikuši bez zemes, mājām un bēguļoja.
Sākot ar 733.gadu imperators nodibināja kara gubernatoru (czeduši) amatu pierobežu rajonos. Te tiem bija piešķirtas lielas pilnvaras un to rīcībā nodoti lieli militāri spēki. Tie bija domāti cīņai ar klejotājiem un zemnieku dumpju apspiešanai.
Imperatora Sjuaņ Czuna valdīšanas beigas iezīmējās ar cīņu saasināšanos ar kaimiņiem - tjurkiem, kidaniem, tibetiešiem, tangutiem, kā arī Tanu impērijas ārpolitisko vājināšanos.
751.gadā ķīniešu karaspēku sakāva iebrukušie arābi kaujā pie Talas upes, noveda pie Tanu impērijas rieteņu zemju zaudēšanas.
Sakāves karā ar Nančžao ķēniņvalsti 754.gadā vājināja Ķīnas ietekmi DR.
Visas iekšpolitiskās un ārpolitiskās neveiksmes atspoguļojās lielā feodāļa Aņ Lušaņa sarīkotajā dumpī 755.gadā. Tam izdevās sagrābt galvaspilsētu Čanaņu un padzīt no turienes imperatoru Sjuaņ Czunu, kas aizbēga uz Šu (tagadējā Sičuaņas province).
Mira 756.gadā no tā, ka izdzēra galma ārstu sagatavoto „nemirstības eliksīru.”
