Seike, Siniči
Japāņu profesors, kas ieklausījās Roberta Sērla paustajās idejās par lidojošajiem diskiem. Viņš pētījumu gaitā ieguvis rezultātus, kas ir stipri līdzīgi Sērla iegūtajiem.
Teorija. Viņš savā elektriskās kodolrezonanses teorijā piedāvā atrisinājumu kustības vienādojumiem rotējošā elektriskā maiņstrāvas laukā, kuru pārklāj magnētisks līdzstrāvas lauks. Sākot ar noteiktu rezonanses frekvenci, var parādīties negatīvā entropija, vienkāršāk runājot – enerģija no Zemes magnētiskā lauka ieplūst sistēmā, respektīvi – ģeneratorā. Pamatojoties uz šiem novērojumiem Seike izstrādāja dažādus ģeneratoru modeļus, kas visi darbojās pēc kodolrezonanses principa. Augstfrekvences elektriskās maiņstrāvas laukā masas paātrinājums, klātesot paraēlai lauka komponentei (Zemes magnētiskajam laukam), rada konstantu līdzstrāvu. Japāņu fiziķa izstrādātās aparatūras vienmēr sastāvēja no aglomerēta bārija titanāta diska, vairākām ferīta spolēm un trim uzpildāmajiem kondensatoriem, kas kopā radīja rotējošu elektrisko maiņstrāvas lauku.
Šādus nākotnes teholoģijas principus, pēc kuriem smaguma spēks tiek pārvērsts elektromagnētiskajā enerģijā un kurus var izmantot lidojoša diska piedziņai, Seike aprakstījis savā 70.gadu sākumā iznākušajā grāmatā. Viņš izklāstīja arī iespēju lidaparāta iekšienē radīt mākslīgās gravitācijas lauku, kas attiecīgas orientācijas gadījumā Zemes gravitāciju varētu samazināt vai pat iznīcināt.
Ja to īstenotu praksē, lidaparātam tas radītu neiedomājamu paātrinājumu. Gan tas, gan arī pēkšņa virziena maiņa šāda kosmiskā lidaparāta komandai tomēr neradītu nekādas neērtības. Pēc japāņa uzskata, tie reakcijas spēki, kas ļoti ātri rada robežas parastiem lidaparātiem un kosmosa kuģiem, te vienkārši nerodas. Kontrolētā, mākslīgā gravitācijas laukā katrs atoms tiktu vienmērīgi paātrināts.
Tieši šāds lidojuma veids ir novērots NLO.
Saites:
Ufologi.
