Stāsts par putnu Zu
Raksturojums. Būtībā Lucifera leģendas šumeru variants. Tajā paskaidrots kā uz Zemes nonākuši me. Zu bija viens no anunakiem, kuram Enlils bija uzdevis uzraudzīt savu namu E.KUR.
Atrašana un izpēte. Bija saglabājušies tikai sacerējuma fragmenti, kurus zinātnieki rekonstruēja gadu desmitiem ilgā darbā. Trūka sākuma. Tikai 1979.gadā arheologi V.V.Hallo un V.L.Morans ASV Jēla universitātes Babilonas nodaļas krātuvēs atklāja kādu līdz tam vēl nepārtulkotu tekstu, kas izrādījās eposa ievads.
Saturs. Igigi nosūtīja uz Zemi savu pārstāvi AN.ZU („tas, kurš zin debesis”), kurš konstatē, ka visa pamatā ir me – „likteņa plāksnītes.” Tā viņš arī tās nozaga un aizbēga. Uzdots viņu nogalināt tika Enlila dēlam Ninurtam. Pēc niknām cīņām izdevās sašaut Zu gaisa kuģi un viņu sagūstīt. Zu stājās 7 annunaku tiesas priekšā, atzina par vainīgu un piesprieda nāvessodu. To izpildīja pats Ninurta.
Teksts.
Es paņemšu me,
dievišķās Likteņa plāksnītes,
es valdīšu pār dievu pavēlēm!
Es nostiprināšu savu troni
un kļūšu par visu normu meistaru,
es kontrolēšu visus igigi.
Kādu dienu, kad Enlils peldējās, Zu radās izdevība.
Ar savām rokām viņš satvēra
likteņa plāksnītes,
atņēma Enlila mantojumu,
anulētas bija normas.
Kad Zu aizsteidzās projām uz savu kalnu,
tēvs Enlils, viņa meistars, zaudēja valodu.
Iestājās klusums, klusēšana turpinājās.
Svētnīca zaudēja savu spožumu.
Dievi bija satriekti par šo
ziņu.
Anu atvēra muti un runāja,
un teica dieviem, saviem dēliem:
„Kurš nokaus Zu
un padarīs savu vārdu par slavenāko
visā apvidū? „
Neviens nepieņēma šo uzaicinājumu, tikai Ninurta – Enlila mantinieks. Viņš atrada un nogalināja Zu kalnos un atguva me. Kārtība bija atjaunota.
Artefakti. Ir saglabājies kāds bareljefs no Centrālās Divupes, kur attēlots Zu nāvessods.
Saites:
Šumeru literatūra.
