_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Šumeru valoda
Tajā runāja senā šumeru tauta, kas tagadējās Irākas dienvidos izveidoja vienu no pasaulē senākajām civilizācijām. Tā ir arī viena no vissenākajām dokumentētajām valodām cilvēces vēsturē.
Līdzīga tjurku valodai. Līdz pat šai dienai tomēr neesot izdevies rast kādu radniecisku valodu. Šumeru valoda visai ātri atdeva pozīcijas akādiešu valodai, kas jau ir semītiska. Tomēr atzīmē, ka viņu valodai nav līdzības ne ar vienu citu – ne dzīvo, ne mirušo. Divupes hellēnisma laikā tajā vēl rakstīja literāros un reliģiskos tekstus.
Šumeru valoda ir mirusi jau apmēram četrus tūkstošus gadu. Šumeru valoda tiek uzskatīta par izolātu – tā nav radniecīga nevienai citai zināmajai valodai un tai nav zināmu pēcnācēju. Šī izolētība padara tulkošanu no šumeru valodas īpaši sarežģītu.
Lai gan šumeru valoda kā sarunvaloda izzuda jau ļoti sen, tā turpināja dzīvot kā rakstu valoda. Senie babilonieši to izmantoja zinātniskos, reliģiskos un rituālos tekstos – līdzīgi kā vēlāk Romas katoļu baznīca liturģijā saglabāja latīņu valodu.
Valodas radniecība nav noskaidrota. Vairums vēsturnieku uzskata, ka Šumeras pirmie pastāvīgie iedzīvotāji bija šumeru valodā runājoša Rietumāzijas tauta - par to liecinot pilsētu, upju un nodarbošanos nosaukumi, kas nav raksturīgi nedz semītu, nedz indoeiropiešu valodām. Šumeriem saplūstot ar austrumu akādiešiem vienā tautā II g.tk.pmē. 1.pusē, šumeru valoda Divupē saglabājās kā reliģijas un zinātnes valoda līdz pat II-I gs.pmē. Šumeri bija ķīļraksta sistēmas radītāji.
Saites.
Šumeri.
