Šintoisms
Japānas oficiālā reliģija.
Vēsture. Ainu senā reliģija. Pastāvēja Japānas salās līdz ķīniešu un korejiešu kolonistu ierašanās brīdim VIII gs. vidū. Pirmās dinastijas pēdējais ķēniņš Mumaijado pārgāja no sintoisma uz budismu VI gs. neilgi pirms savas nāves. Japāņu budisms tādējādi ir pārņēmis daudz no ainu pagāniski-dabiskās šintoisma reliģijas. Tādi vārdi kā "dievs," "lūgšana" un "reliģiskie upuri" vēl joprojām ir vienādi ainu un japāņu valodās.
Pēc Meidzi revolūcijas (1868.g.) par galveno reliģiju Japānā kļuva šintoisms, tomēr vēl joprojām ievērojamās pozīcijās ir arī budisms.
Raksturojums. Interesanti, ka vārds shinto tikai par vienu burtu atšķiras no shinta („lidojošais šūpulis”), kurā izglābās ainu Plūdu varonis Okikuruku-Kami.
Pagāniski-dabisks reliģisks kults (līdzīgi kā bona reliģija Tibetā ). Kultivē cieņu pret dzīvi un dzīvību visās to izpausmēs. Atzīst dvēseles (kami) esību it visā esošajā.
Vārdi „dievs,” „lūgšana” un „reliģisks upuris” vēl šodien ir vienādi ainu un japāņu valodās. Domājams, ka „japāņu” ienācēji no Āzijas daudz ko pārņēmuši no ainiem reliģiskajā ziņā.
Sintoiskie tempļi celti īpašās „dabas spēka vietās.” Lai attīrītos, tie rokas mazgā līdz elkoņiem strauta ūdenī.
Sampō. Koka paliktnis - plaši izplatīti sintoismā, kas sastāv no 2 daļām - paplātes un četrstūrainas pamatnes, kurai 3 pusēs ir atveres. Uz šī paliktņa novieto ziedojumus dievībām. Tā skaldne, kurā atveres nav, ir pavērsta pret dievību, bet pārējās - pret cilvēkiem.
Vēlāk šos podestus sāka izmantot arī budistu svētnīcās
Saites.
Reliģija.
