Svētie islāmā
Islāmā, tāpat kā citās monteistiskās reliģijās (judaismā, kristietībā), bez vienīgā Dieva kulta saglabājušās arī seno ticējumu paliekas svēto kulta veidā.
Pirmsislāma dievību kultu apgūšana sākās jau agrīnajā islāmā, ko ietekmēja senākās žīdu un kristīgo mācības par praviešiem. Tā, piemēram, veco dievību - patronu funkcijas islāmā pārņēmusi no judaisma un kristietības aizgūtie pravieši Suleimans (Zālamans), Dauds (Dāvids) u.c.
Vēlāk šis process neaorobežojas tikai ar aizgūšanu no seno arābu reliģijām, kristietības un judaisma vien. Vidusāzijā un Kazahijā islāms aizguva vairākas vietējās dievības: no lopu patroniem izveidojas Čupanatas ("Tēva-gana") un Zangiatas kults. Islāmā radās arī svētie - zīdkopības patrons šeihs Muhtars Horezmā, zvejniecības patrons Tokmakata Amudarjas grīvā u.c.
Ar svēto kultu saistītie musulmaņu mauzoleji (mazari, piri utt.) pat pēc ārējā izskata bieži vien atgādināja pirmsislāma svētnīcas. Tā, piemēram, viduslaiku Persijā vissenākie tādi mauzoleji bija celti pēc veco uguns pielūdzēju svētnīcu jeb uguns namu (alau hana) parauga. Ziemeļturkmēnijā Kuņa-Urgenčas rajonā saglabājies mazars, kas pazīstams ar nosaukumu Kari-alau ("Vecās uguns vieta").
Starp musulmaņu svētajiem ir daudz sultānu, kalīfu, hanu un beku. Dažu feodāļu kultu garīdzniecība bija tā izsludinājusi, ka to kapus sāka "atklāt" dažādās vietās. Tā, piemēram, kalīfa Ali (656.-661.g.) "svēto" kapu godina Nedžefā (Irāka) un Mazarišarifā (Afganistāna), nesen bijis vēl viens Ali kaps Fergānas ielejā. Čardžovā (Turkmēnija) un Pamirā bija izplatīti svētceļojumi uz vietām, kas pasludinātas par "Ali pēdām." Cita "Ali pēda" vēl līdz šim atrodas Buzovnā, Baku tuvumā. Tomēr vēsturiskais Ali nekad nav bijis ne Fergānas ielejā, ne Turkmēnijā un vispār Vidusāzijā, ne arī Azerbaidžānā un Afganistānā.
Saskaņā ar islāma mācību, lūdzot svētā palīdzību, ticīgajiem jāievēro ne vien svētā rangs, bet arī tas, kā patrons ir attiecīgais svētais. Pastāv uzskats, ka audēju un drēbnieku ciltstēvs un aizbildnis ir Ādams, kalēju un metalurgu - Dauds (Dāvids), frizieru - Ibrahims (Ābrams), ceļinieku - Hizrs, namdaru un vispār celtnieku aizbildnis - pravietis Nuhs (Noāss). Tā islāmā tiek saglabāts sens feodāls uzskats, ka katrai amatnieku cunftei ir savs svētais aizbildnis.
Sievietēm ir savs īpašais sieviešu-patronešu kults; musulmanietēm par paraugu jāņem viņu lēnprātība un pazemība. Tāds ir Fatimas, Razijas un Bibisašembes (Pavēlnieces otrdienas) kults, kas saistīts ar aušanu un kokvilnas diedziņu apstrādāšanu, Bibimuškilkušo (Pavēlnieces - grūtību atrisinātājas) u.c. kulti.
Saites.
Svētie.
