Sibīrijas hani (?-1598.g.)
Sibīrijas hanistes ķēniņi.
Jedigērs. Zaudēja hanistes troni vairākus gadus cīnoties pret nākamo hanu - Kučumu.
Kučums (?-1598.g.). Pēdējais Sibīrijas hans.
Kļuva par Sibīrijas hanu pēc vairākiem gadiem savstarpēju cīņu pret savu priekšgājēju Jedigēru.
Kļuvis par hanu, Kučums iesākumā atbalstīja sakarus ar Maskaviju, tomēr pēc kāda laika pārtrauca maksāt meslus un veica vairākus uzbrukumus maskaviešu valdījumiem. Viņa vienības nonāca līdz pat Permai.
Kučuma cīņa pret Jermaka kazakiem. Kazaku atamana Jermaka (Ермак) karagājiens pret sibīriešiem bija triumfiāls. To uzsāka 1581.gadā pret Sibīrijas hanu Kučumu. Kad XVI gs. 80.gdos hanistē ieradās Jermaka kazaku-laupītāju banda, sibīrieši izrādīja sīvu pretestību.
Kučuma armija nebija liela, tomēr vairākas reizes lielāka par kazaku vienību. Neskatoties uz to, ka kazaku bija visai nedaudz, tomēr pēc gadu ilgām sadursmēm, kad Kučuma karaspēks cieta vairākas sakāves, kazaki bez kaujas ieņēma hanistes galvaspilsētu Kašliku (krieviski - Кашлык). Pēc tam viņš nosūtīja sūtni uz Maskavu, pavēstīt Ivanam Bargajam par hanistes pakļaušanu.
Ivans IV bija visai priecīgs par šo ziņu un sūtņi tika bagātīgi apdāvināti. Bez tam Ivans IV pavēlēja uz Sibīriju doties kņazam Semjonam Bolhovskim (Семен Болховский) ar nelielu 500 strēļu vienību. Kņazs ar strēļiem devās ceļā 1583.gada maijā. Bolhovskis tika nozīmēts par Sibīrijas vojevodu un viņam tika piekodināts sniegt visādu atbalstu Jermakam.
Tikmēr Jermaks turpināja karadarbību pret Kučumu, kas galīgi negrasījās padoties. Lai gan hans bija zaudējis galvaspilsētu, tomēr izrādīja sīvu pretestību, tā ka ziņa par Sibīrijas pakļaušanu bija pāragra.
Bolhovska vienība nonāca līdz Kašlikai tikai 1584.gada novembrī. Un tad noskaidrojās, ka Jermaka kazaki nav nodrošinājušies ar pārtiku pietiekamā daudzumā. Situāciju vēl varēja labot ar medīšanu, tomēr ziema togad bija patiesi barga un sniega bija tik daudz, ka kazaki un strēļi bija gluži vienkārši nobloķēti Kašlikā.
No Maskavas atsūtītajiem strēļiem ziemu nepārdzīvoja neviens, tostarp arī kņazs Bolhovskis. Visi mira no bada un slimībām, tā arī neņemot dalību cīņās pret Kučumu. Paša Jermaka vienība bija tik novājināta, ka atamanam bija jāizvairās no nopietnām sadursmēm ar tatāriem.
Tā turpinājās līdz Jermaks gāja bojā. Kučuma paša vadītā vienība negaidīti uzbruka Jermakam un viņa vīriem 1585.gada augustā. Pēc tam viņa vienības atliekas atstāja Kašliku un atgriezās Maskavijā. Tādejādi Kučums spēja uz neilgu laiku atspiest maskaviešu no Urāliem, tādejādi 20 gadu garumā bremzēdams krievu iespiešanos Sibīrijā.
Turpmākā cīņa pret maskaviešiem. Jau nākamajā - 1586.gadā Sibīrijā parādījās jaunas maskaviešu vienības. Tikmēr pats Kučums iestiga cīņās pret saviem tatāru kņaziem un ātri pazaudēja to, ko bija ieguvis cīņās pret Jermaku. Vēl vairākus gadus Kučums radīja galvassāpes krievu vojevodām Toboļskā. Neskatoties ne uz ko, hans nevēlējās izlīgt ar maskaviešiem.
Tikai 1598.gada augustā vojevodam A.Vojeikovam (А.Воейков) un kņazam I.Koļcovam-Mosaļskim (И.Кольцов-Мосальский) izdevās uziet hana apmetnes vietu un tai piepeši uzbrukt. Kučuma vienībā bija ap pustūkstotis vīru un nikna cīņa turpinājās vairākas stundas. Rezultātā Kučums ar 50 vīriem izlauzās no aplenkuma.
Tomēr tā bija pēdējā hana kauja. Kazaki pēc vairākām dienām panāca viņa vienību un vairumu nolietāja. Pats hans tikai ar pavisam nedaudz vīriem vēl 2 gadus klaiņoja pa Sibīrijas mežiem un Altaju, kamēr 1600.gadā gāja bojā sīkā sadursmē ar kādu no vietējām ciltīm.
Saites.
Sibīrijas haniste.
