Seīds Kutubs (1906.-1966.g.)
Biogrāfija. Pirmais 20.gs islāma ideologs. Spēlējis lielu lomu sava vajātāja nasera izvirzīšanā.
Indiešu izcelsmes ēģiptietis.
Ieguvis pedogoģisko izglītību. Viņa simpātijas piederēja nacionālistiem un sekulāristu partijai Vafd. Tai laikā šīs partijas regulārās uzvaras vēlēšanās tika anulētas no britu koloniālās administrācijas puses.
1948.gadā Kutubs devās uz studijām ASV, ar mērķi studēt trīs gadus Kolorādo universitātē Teksasā. Viņš braucieni uz ASV un Eiropu atvēra acis Rietumu deģenerēšanās sakarā. Tādēļ, atgriezies Kairā, viņš uzreiz iestājās „Brāļos-musulmaņos.”
Tomēr galīgi uz kareivīgā islāma ceļa Kutubs nostājās pēc tam, kad 1954.gadā Nasers tūkstošiem brāļu-musulmaņu ieslodzīja nometnēs.
1966.gadā pēc otrā atnentāta pret Naseru, viņu 29.augustā sodīja ar nāvi pēc Nasera pavēles.
Darbi. Cietumā, atrodoties tādu pašu ‘brāļu” sabiedrībā, kutubs uzrakstīja divas grāmatas – dievvārdu komentāru „Korāna ēnā” (Fi Zilal al Koran) un dižpārdokli „Ceļazīmes” (Maalim fi al Tarik).
Savos tekstos Kutubs raksta puritāniskā stilā, pielāgojot tos antiimperiālistiskai cīņai.
Salafi idejas.
„Šodien cilvēce dzīvo milzīgā publiskā namā! Pietiek tikai palūkoties uz presi, kino, modes parādēm, skaistuma konkursiem, deju zālēm, bāriem un radiostacijām! Redzēt vājprātīgu tieksmi pēc kailas miesas, provocējošām pozām, slimīgas, pavedinošas ainas literatūrā, mākslā un masu informācijas līdzekļos! Un piedevām tam visam – augļotāju sistēma, kas uzsilda cilvēkam raksturīgo kāri pēc naudas un rada nelietīgas uzkrāšanas un investīciju metodes, nemaz nerunājot par krāpniecību, apmānu un šantāžu, kas ietērpušās likuma togā.”
„Korāna pavēnī,” 1966.g.
