Sigtūna
Viena no lielākajām senpilsētām Zviedrijā.
Karēļu karagājiens uz Sigtūnu (1187.g.). 1187.gadā karēļi kopā ar sabiedrotajiem novgorodiešiem sagrāva tolaik lielāko pilsētu Zviedrijā - Sigtūnu. Zviedri to visai labi atcerējās un, kad XVII gs. sākumā zviedru armija bija ieņēmusi Novgorodu, karalis Gustavs II Ādolfs pieprasīja atgriezt dzimtenē tā saucamos Sigtūnas vārtus, kas bija uzstādīti Sofijas katedrālē. Tomēr nav zināmi neapstrīdami dati par to, ka novgorodieši tiešām būtu piedalījušies karagājienā uz Sigtūnu - par tādu svarīgu notikumu nav nekādu ziņu Novgorodas hronikās. Iespējams tādēļ, ka šo karagājienu nebija sankcionējusi Novgorodas vara, bet tajā piedalījās novgorodiešu pirāti - uškuiniki (ушкуйники).
Pati senākā zviedru hronika - "Ērika hronika" ir no XIV gs. sākuma un ziņo par Sigtūnas sagraušanu. Hronikā galvenā loma karagājienā atvēlēta nevis novgorodiešiem, bet gan karēļiem - tobrīd tie dzīvoja Novgorodas varā esošās zemēs. Zviedru hronikās atzīmēts, ka pilsēta stipri cietusi, pie tam tā, ka pēc karagājiena Sigtūna tā arī nav atspirgusi. Tomēr arheoloģiskie atradumi neapstiprināja viedokli par pilsētas sagraušanu, jo pilsēta visai labi funkcionējusi līdz pat XIV gs. vidum un galu galā nav izturējusi konkurenci ar 30 km attālumā esošo Stokholmu.
Nav arī pilnīgas skaidrības ar Sigtūnas vārtiem. Saskaņā ar vienu versiju tie patiesi bijuši izgatavoti XII gs. 50.gados vācu pilsētā Magdeburgā, bet Novgorodā nonākuši tikai XV gs. otrajā ceturtdaļā. - tātad gandrīz 300 gadus pēc aprakstītajiem notikumiem. Tādejādi slavenais karagājiens uz Sigtūnu vēl šodien ir diskutabls. Gustava II Ādolfa pavēli viņa karavadonis Jēkabs Delagardija tā arī neizpildīja, to pamatodams ar domu, ka vārtu paņemšana var izprovocēt nemierus Novgorodā. Drīzumā zviedri vispār pameta pilsētu.
Saites.
Zviedrija.
