Skoropadskis, Pāvels
Krieviski - Павл Скоропадский.
Neatkarīgās Ukrainas valsts vadītājs 1918.gadā.
Dzīvesgājums. Krievu ģenerālis L.Korņilovs uzskatīja, ka Krievijas armiju no sabrukuma var glābt nacionālo armijas daļu veidošana, kas celtu armijas kaujasspējas. Tā kā tobrīd kaujas risinājās Ukrainā, tad viņš uzsāka armijas "ukrainizāciju." "Ukrainizācijas" process tika palaists 1917.gada augustā. Korņilovs, būdams jau Virspavēlnieks, uzdeva šo lietu ģenerālim Pāvelam Skoropadskim, kas komandēja 34.armijas korpusu. Praksē tas izskatījās tā - krievu karavīrus un virsniekus pārcēla uz citām daļām, bet Skoropadska korpusā ieskaitīja ukraiņus. Pašu karaspēka daļu pārdēvēja par 1.Ukrainas korpusu. Korpuss praktiski sabruka 1918.gada februārī pēc kaujām ar lieliniekiem. Tā atliekas iekļāvās hetmaņa Skoropadska armijas sastāvā.
Otrā Hetmaņa valsts (1918.g.). 1918.gada aprīļa pēdējās dienās vācieši atcēla no varas Ukrainas Tautas republikas valdību un par Ukrainas hetmani iecēla P.Skoropadski. Tas bija diezgan dīvains valstisks veidojums, eksistēja pavisam neilgi - no 1918.gada aprīļa līdz decembrim. Nevienam nebija nekādu ilūziju, ka hetmaņa varu nodrošina vācu armija, kas bija okupējusi Ukrainu pēc Brestļitovkas miera noslēgšanas. Līgumu ar Centrālās ass valstīm no Ukrainas puses bija parakstījusi UTR valdība, taču Berlīnē pēc vairākiem mēnešiem nonāca pie secinājuma, ka UTR nespēj nodrošināt līguma nosacījumu izpildi. Tādēļ tika organizēts apvērsums.
Vispirmām kārtām vāciešus interesēja lauksaimniecības produkcijas piegādes, tādēļar Skoropadski vispirms tika noslēgta tāda vienošanās.
Kaut kā hetmanis ar vāciešu palīdzību pie varas turējās. Taču situācija nebūt nebija mierīga - Ukrainā sākās daudzskaitlīgi zemnieku dumpji. Parādījās lērums slepenu organizāciju - no anarhistiem līdz pat nacionālistiem. Skoropadskis visu to neievēroja un ar saviem lēmumiem tikai noskaņoja valsts iedzīvotājus pret sevi vēl vairāk. Tā piemēram, viņš palielināja darbadienu līdz 12 stundām, aizliedza strikus un protestus, atjaunoja muižnieku lielos zemes īpašumus.
Skoropadskis nebija nacionālists. Viņa laikā veiktā izglītības ukrainizācija bija visai maiga.
1918.gada novembrī Skoropadskis parakstīja tā saucamo "Dokumentu" (Грамотa), kurā pasvītroja, ka aizstāvēs "давнее могущество и силу Всероссийской державы," aicināja uz Viskrievijas federācijas izveidošanu kā pirmo soli Lielās Krievijas izveidošanas virzienā. Krievu šovinistiski noskaņotie vēsturnieki uzskata, ka hetmanis tādejādi atzinis Ukrainas valsts neveiksmi.
Skoropadskis zaudēja jebkādu atbalstu iedzīvotājos. No viņa novērsās nacionālisti, arī lielinieki nekādi nevarēja būt viņa sabiedrotie. Vāciešiem pēc sakāves I Pasaules karā arī vairs nebija līdz ukraiņiem.
1918.gada decembrī Skoropadskis paziņoja, ka atsakās no hetmaņa amata un aizbēga uz Vāciju.
Viens no nacionālās armijas izveidotājiem ģenerālis Pēteris Radziņš Krievijas Pilsoņu kara (1918.-1922.g.) laikā dienēja Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā.
Saites.
Ukraina.
