Sluckas sacelšanās
Krievu-poļu kara beigās 1920.gada novembrī baltkrievu pilsētā Sluckā tika izveidota Rada. Viens no pirmajiem tās lēmumiem bija mobilizācijas izsludināšana visiem apkārtnē dzīvojošajiem vīriešiem 16-50 gadu veciem. Tā arī sākās Sluckas sacelšanās, kas, iespējams, traktējama kā baltkrievu cīņa par nacionālo neatkarību.
Tiesa nosaukt šos notikumus par sacelšanos nav visai precīzi. Lieta tā, ka kara beigās poļi pameta Slucku, bet Sarkanā Armija tajā neiegāja uzreiz. T.i. pilsētā un apkārtnē kādu laiku nebija nekādas varas, jo poļi jau bija aizgājuši, bet lielinieki vēl nebija atnākuši. Tādējādi nebija pret ko sacelties.
No mobilizētajiem izveidoja 2 pulkus - Pirmo Sluckas pulku un Otro Grozovas pulku. Vadošo lomu tā laika notikumos spēlēja baltkrievu sociālisti-revolucionāri. Pati sacelšanās notika ar Baltkrievijas Tautas republikas dibināšanas lozungu - tā eksistēja dažus mēnešus 1918.gadā, kamēr Baltkrievijas teritoriju nebija ieņēmuši poļi un sarkankrievi.
Cīņas pret Sarkano Armiju sākās 27.novembrī un reizumis baltkrieviem tās bija itin sekmīgas. Tas tā gāja līdz tam brīdim, kamēr lielinieki nepieveda papildspēkus - 1920.gada 28.decembrī Sluckas un Grozovas pulku atliekas aizgāja uz Poliju, sacelšanās tika apspiesta mēneša laikā.
Strīdīgs ir arī jautājums, par Sluckas notikumiem kā par neatkarības cīņā. Sluckā sanākušie kongresa delegāti bija pret ieiešanu Baltkrievijas Sociālistiskās republikas sastāvā, taču tiem nebija nekas pretim iekļauties Polijā. Vēl vairāk -tie pieprasīja, lai Slucka paliek poļu kontrolē.
Saites.
Baltkrievija.
