Svētceļojumi, svētceļnieki, piligrimmi
Dažādu reliģiju piekritēji, kas veic ceļojumus uz sakrālām vietām.
Kristiešu svētceļojumi. Jau no kristīgās ticības sākumiem kristieši uzskatījuši par pienākumu apmeklēt vietas, kur dzimis, darbojies un miris Jēzus Kristus. Ticīgie šīs vietas uzskatīja par svētām, līdz ar to ceļojumi uz tām tika nodēvēti par svētceļojumiem. Laika gaitā svētceļojumi aizvien vairāk vērsās plašumā, aptvēra aizvien lielākas ļaužu masas neskatoties uz to, ka ceļš uz tālo Palestīnu bija garš un saistīts ar visdažādākām grūtībām. Baznīca visādi atbalstīja svētceļojumus, sludinot, ka visas sagaidāmās grūtības ir Dievam patīkamas un, jo lielākas šīs grūtības, jo drošāk svētceļnieks var cerēt uz Dieva žēlastību, grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu. Tādēļ arī svētceļojumos devās ne tikai vienkāršie ļaudis, bet arī augstmaņi un augstākie garīdznieki kopā ar daudziem pavadoņiem un bruņotu apsardzi, ne tikai vīrieši, bet arī sievietes un bērni, un nereti atsevišķās svētceļnieku grupās bijuši pat vairāki tūkstoši cilvēku, no kuriem ceļā gan no bada, gan slimībām, gan arī no bruņotiem uzbrukumiem daudzi gāja bojā. Tie kristieši, kuriem nebija iespējams tālais ceļš uz Palestīnu, devās svētceļojumos uz ievērojamākajiem klosteriem un dievnamiem, kuros glabājās svētās relikvijas, ticēdami to brīnumdarītāja spēkam.
Saites.
Reliģijas un reliģiozitāte.
