Ribonukleīnskābe, RNS
RNS.
Lielmolekulārs organisks savienojums, viena no nukleīnskābēm.
RNS ir stipri polimerizēta viela ar molekulsvaru līdz 1 200 000, kura sastāv no nukleotīdiem, kas satur ogļhidrātu ribozi. RNS ir raksturīga dzīvnieku un augu šūnu citoplazmas sastāvdaļa, tai ir liela nozīme olbaltumvielu biosintzē organismā.
Ģenētiski RNS pārnes informāciju no DNS uz olbaltumvielām (i-RNS), transportē aminoskābes olbaltumvielu sintēzei (t-RNS) un ir ribosomu struktūras sastāvdaļa (r-RNS).
būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi, kas pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.
Saites.
Ģenētika un ģenētiķi.
