Ribonukleīnskābe, RNS
RNS.
Lielmolekulārs organisks savienojums, viena no nukleīnskābēm.
RNS ir stipri polimerizēta viela ar molekulsvaru līdz 1 200 000, kura sastāv no nukleotīdiem, kas satur ogļhidrātu ribozi. RNS ir raksturīga dzīvnieku un augu šūnu citoplazmas sastāvdaļa, tai ir liela nozīme olbaltumvielu biosintzē organismā.
Ģenētiski RNS pārnes informāciju no DNS uz olbaltumvielām (i-RNS), transportē aminoskābes olbaltumvielu sintēzei (t-RNS) un ir ribosomu struktūras sastāvdaļa (r-RNS).
Būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi, kas pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.
RNS un mikrobu ekoloģija. Praktiskajā zinātnē rRNS nozīmes izprašana ļāva veikt nopietnākus un plašākus pētījumus mikrobu ekoloģijā. Pirms zinātniskajā apritē ienāca Vēses izstrādātā rRNA sekvenču metode, mikrobiologiem faktiski nebija veida kā ātri un efektīvi noteikt atsevišķu mikroorganismu savstarpējo filoģenētisko saistību un pētīt to ietekmi un vietu vidē. Tagad mikrobiālā ekoloģija ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām bioloģijas nozarēm, par ko liecina, piemēram, Cilvēka mikrobiomas projekts, kura mērķis ir kataloģizēt katru no miljardiem mūs apdzīvojošo mikrobu sugām.
Saites.
Ģenētika un ģenētiķi.
